Kā iemācīt bērnam viegli iemigt

Līdz piecu mēnešu vecumam liela daļa bērnu naktīs mostas lai ēstu. Pēc šī vecuma ir iespējams panākt, lai bērns naktīs neēd, līdz ar to ģimene iegūst 8 - 9 stundas pilnvērtīga miega, kas nodrošina vislabvēlīgāko režīmu krūts barošanai un bērna augšanai, jo ir izpētīts, ka piena veidošanos un bērna augšanu veicinošie hormoni visvairāk izdalās miegā.

Kā to panākt?

Ja bērniņš ir vesels un viņam nāk miegs, viņš iemieg viegli. Ja jūs gribat šo spēju saglabāt, jau no pirmajām nedēļām sekojiet, lai bērns vienmēr iemieg savā gultiņā, viens. Ja jūs ļaujat viņam iemigt ēšanas laikā pie krūts, tad ar laiku ēšana kļūst par iemigšanas rituāla neatņemamu sastāvdaļu, bez kuras bērnam ir grūti iemigt un ko viņš pieprasa arī vēlāk.

Daži nozīmīgi padomi par bērna miedziņu:

1. Bērns nevar pagulēt ilgāk, nekā tam nepieciešams. Ja jūs midzināsiet bērnu, kad viņš nav īsti miegains, jūs panāksiet, ka miegs būs trausls un bērns bieži modīsies. Pārāk ilga gulēšana dienā noved pie nemierīga miega naktī.

2. Ja bērns atrodas gultā ilgāk kā nepieciešams, viņš kļūst nemierīgs. Telpa, kurā bērns guļ labāk lai ir viegli vēsa nekā pārāk silta un tai jābūt labi vēdinātai. Gulēt traucē tieši krītoša spilgta gaisma un spalgi trokšņi, bet mierīgas sarunas un klusa mūzika fonā - nē.

3. Ja jūs necentīsieties bērnu midzināt dienā, jums viņš nebūs jāmidzina arī naktī. Dienā bērns vēlas gulēt noteiktos laikos, un bērnam augot, nepieciešamība pēc miega arvien samazinās.

4. Ja gribat panākt, lai bērns labprāt laicīgi iet gulēt vakarā, neļaujiet viņam pārāk ilgi gulēt no rīta.

5. Neuztraucieties- bērns nekad negulēs par maz: ja viņš jutīsies noguris, tas viņš aizmigs jebkurā gadījumā.

6. Ja neskatoties uz to, ka jūs bērnu midzināt, viņš neiemieg 5- 10 minūšu laikā, visdrīzāk viņam nenāk miegs, vai arī viņš ir izsalcis, pārkarsis, vai atrodas gultiņā ilgāk nekā viņam nepieciešams.

Kā iemācīt bērnam iemigt pašam?

Ja pusgadu vecs bērns vēl naktī nenoguļ 8-9 stundas bez pārtraukuma, ja jums nākas viņu naktī barot, mierināt vai midzināt, tad jāapsver, kādos apstākļos viņš parasti iemieg, un šie apstākļi pakāpeniski jāmaina. Visgrūtāk jums ies, ja bērns būs pieradis iemigt pie krūts, zīst galvenokārt miegā, dienā daudz gulēt un naktīs bieži un daudz ēst. Šādā gadījumā būtu lietderīgi sākt ar to, ka dienā neļaut bērnam iemigt pie krūts, līdz ar to panākt, ka viņš ēd vairāk un guļ mazāk. Vienlaikus katru nakti par 15 - 30 minūtēm pagariniet intervālu starp nakts ēdienreizēm, līdz viņš pārtrauc naktī ēst.

Mainot ierasto kārtību, jums jābūt gataviem, ka bērns pirmo nedēļu jutīsies neapmierināts, būs nervozāks, raudās ilgāk un biežāk nekā parasti. Saglabāt pacietību jums varbūt palīdzēs apziņa, ka šis posms nevilksies ilgāk par nedēļu un bērna veselība un psihe no šīm pārmaiņām necieš. Iemigt bez vecāku iejaukšanās ir spēja, kas pusgada vecumā piemīt katram veselam un labi attīstītam bērnam, tā liecina par veselīgām vecāku un bērna attiecībām.

Pārmaiņas sāciet no rīta, lai jūs neesat pārguruši un varat veltīt bērnam pastiprinātu uzmanību, kas pirmajās dienās būs vajadzīga. Ielieciet bērnu gultiņā pirms viņš ir iemidzis. Mierīgi parunājieties un paglāstiet viņu 5- 10 minūtes un ejiet ārā no telpas. Tā kā jūs ļausiet bērnam iemigt bez pierastā kontakta un mierinājuma, sākumā viņš raudās. Ļaujiet viņam paraudāt. Nogaidiet, apmēram 5 minūtes, tad pieejiet viņam klāt uz minūti vai divām, bez cieša fiziska kontakta un nepiedāvājot mierinātājus - šūpošanu, nēsāšanu - lietišķi sakārtojiet viņa sedziņu, iekārtojiet viņu ērtāk, īsu brīdi mierīgi parunājieties un ejiet prom, neskatoties uz to, ka bērns raudot izrāda savu neapmierinātību par to, ka jūs šoreiz neesat piepildījuši viņa cerības un nepalīdzat viņam iemigt.

Rīkojieties noteikti, esiet mierīgi un mīļi, bet neuzkavējieties telpā pie bērna ilgāk kā nepieciešams, lai sakārtotu gultiņu un pateiktu pāris nomierinošu vārdu, kas, iespējams, neapturēs bērna raudas, bet jūs varēsiet būt droši, ka bērns zina - nekādas briesmas nedraud, māmiņa ir mierīga, viņa nekur nav aizgājusi, viņa zina, ka bērns jūtas neapmierināts, bet uztraukumam nav pamata, atliek vienīgi pašam iemigt, ja nāk miegs. Nāciet pie bērna 3 reizes, laiku līdz nākošajai klāt nākšanas reizei cenšoties pagarināt par 5 minūtēm, un izturieties lietišķi, tas palīdzēs bērnam ātrāk nomierināties.

Tātad pirmajā dienā atgriezieties pēc 5 minūtēm, tad pēc10, vēlāk pēc15. Ja bērns pēc trešās reizes (kopumā pusstunda) vēl nav iemidzis, ceturtajā reizē nomieriniet viņu un palīdziet viņam iemigt tā, kā viņš ir pieradis. Tas ir dabiski, ka bērns būs satraukts par pārmaiņām, un viņu iemidzināt būs grūtāk nekā parasti. Esiet pacietīga, tas atmaksāsies. Dienā un sekojošajā naktī katrā pamošanās reizē programmu atkārtojiet.

Otrajā dienā, pirms ienākat pie gulēt noliktā bērna, nogaidiet 10 minūtes, tad 15, tad 20 un tikai tad palīdziet iemigt. Trešajā dienā nogaidiet 15 minūtes, tad 20, tad 25. Ceturtajā dienā nogaidiet 20 minūtes (lielākā daļa bērnu tajā laikā visdrīzāk jau būs iemiguši un atgriezties pie bērna pēc 25 un 30 minūtēm vairs nevajadzēs). Piektajā dienā vispirms nogaidiet 25 minūtes, otro un trešo reizi nepieciešamības gadījumā ienāciet pēc pusstundas. Sestajā dienā nogaidiet pusstundu, ja bērns neiemieg, atgriezieties pie viņa vēl pēc pusstundas. Ja bērns nespēj nomierināties pats un visu laiku raud, nelieciet viņam gaidīt ilgāk par pusstundu līdz ierodaties un aplieciniet, ka jūs viņu neesat aizmirsuši un uztraukumam nav pamata.

Ja bērns ir pieradis naktīs ēst, ēdiniet viņu noteiktajos starplaikos, laiku, kā iepriekš minēts, pakāpeniski pagarinot.

Ja nedēļas laikā jums bērnam neizdodas iemācīt patstāvīgi aizmigt, visdrīzāk bērna nemieram ir kāds dziļāks iemesls, kas jācenšas noskaidrot kopīgi ar jūsu bērna ārstu, bet jūs to būsiet laicīgi noskaidrojuši.

Ja bērns jau ir iemācījies gultā piecelties kājās, bet neprot apsēsties, var gadīties, ka jūs viņu noliekat gulēt, bet viņš tūliņ pat pieceļas, stāv un raud. Un jūs atkal viņu apguldāt, bet tiklīdz ejat nost no gultiņas, viņš atkal ir kājās. Šinī gadījumā rīkojieties tāpat kā ieteicu iepriekš. Ļaujiet viņam stāvēt un raudāt kādu brīdi un ik pa laikam ienāciet viņu apguldīt. Pēc tam ejiet ārā no telpas, neskatoties uz to, ka bērns pieceļas un paliek stāvot. Vienīgi ienāciet viņu apraudzīt un noguldīt biežāk - ik pa 10 - 15 minūtēm, lai viņš nogurumā mēģinot apgulties nekrīt un nesasitas.

Ja bērns naktī ir pieradis dzert piena maisījumu, pakāpeniskāks veids, kā viņu atradināt no nakts ēšanas ir pamazām samazināt pievienotā piena pulvera daudzumu un gatavot to, par pamatu ņemot viegli saldu tēju, līdz dzeramais kļūst par tēju. Tēju arī pamazām gatavo aizvien mazāk saldu, līdz tā kļūst par ūdeni, no kā bērns parasti atsakās pats.

Dažiem bērniem uzreiz atteikties no nakts ēšanas neizdodas tādēļ, ka viņi ir pieraduši uzņemt krietnu devu uztura enerģijas tieši naktī. Ja ēdienreize tiek izlaista, bērnam trūkst kaloriju, viņš pēc pamošanās jūtas fiziski vājš, bet psihiski uzbudināts. Tādos gadījumos labi palīdz padzerties saldu tēju, kas strauji paceļ cukura līmeni un bērnu ātri nomierina. Ja cukura daudzums, ko bērns uzņem naktī, mazinās pakāpeniski (tēju saldinot arvien mazāk) bērns vieglāk atradinās no ēšanas naktīs un sāk labāk ēst no rīta un pa dienu.

Ar padomiem dalījās bērnu ārsts Artis Žeigurs

www.bernuarsts.lv