Ķermeņa masāža
29.04 15:30-16:30
Brīvo vietu skaits: 1
Tās māmiņas, kuru mazuļi kaut reizi ir slimojuši ar rota vīrusu, zina, cik bīstama šī kaite ir. Arī Anetes dēliņš Gustavs tik tikko ir pabijis slimnīcā! Ieskaties viņa dienasgrāmatā!
26.04.10.
Ierodamies slimnīcā ar 38.6 temperatūru, izteiktu caureju (15x dienā) un aizdomām par ķermeņa attūdeņošanos. Slimnīcas uzņemšanā viss notiek ļoti strauji, nosver, nomēra, apskata dēla muti. Ar nevarīgo bērnu uz rokām, jāaizpilda vēl anketa, jāatbild uz kaudzi jautājumiem un jāaizpilda līgums. Cik todien bija karsts! Uzņemšanas palātā saule mūs karsē no visiem stūriem, nav kur paglābties. Jau tā pārgurušais bērns tiek mocīts, mana sirds lūst, nespēju noskatīties kā tiek ievietos katetrs, māsiņa mani nosūta uz garderobi nodot drēbes.
19:00 tiekam ievesti palātā, bērnu pievieno pie sistēmas. Ar trīs pudelēm virs galvas, abi divi aizmiegam, taču apkārt dzirdu vienas vienīgas bērnu raudas. Pat svešu bērnu raudāšana manī allaž ir ieviesusi žēlumu, taču jau pēc pāris stundām, mēģinu to visu izslēgt no prāta, izliekties, ka tas ir normāli. Temperatūra ir kritusies, bērniem dod Nurofenu. Ieved mums palātas biedrus, tādus pat bēdu brāļus ar iespējamu Rota Vīrusu.Ik pa laikam ienāk māsiņas, pārbauda kā tek sistēma. Naktī nevaru gulēt, jo Gustavs par katru cenu mēģina no katetra atbrīvoties, nākas viņu turēt cieši klēpī. Nu kā lai paskaidro gadu vecam bērnam, ka tagad viņš nevarēs skriet, iet spēlēties vai vienkārši normāli kustēties. Abi divi raudādami arī aizmiegam, taču ik pa 15minūtēm ceļos mainīt pamperu.Jūtu, ka ir pacēlusies temperatūra, saucu māsiņu, kura ir viena pati 15 slimu bērnu sabiedrībā, gaidu kādu pusstundu. Pulkstens rāda 04:30
Katra otrā vēdera izejas reize beidzās ar pilnīgi slapjām drēbēm, pampers pilns ar ūdeni.Lai arī cik operatīvi es nemainītu pamperus, dēliņa dibens ir jēls, kāju krociņas tā izsutušas, ka man bail pieskarties. No bērna kosmētikas somā iemetu tikai Weledas cinka ziedi, mazgāšanās līdzekli.
{smallpic:1}
27.04.10
06:00 ienāk māsiņa, mēram temperatūru, arī sistēma ir iztecējusi, liek nākamo. Neesmu neko ēdusi no vakardienas brokastīm, bet izsalkuma tāpat nav. Cīnamies ar caureju un sparīgi gaidu ārsti, kas vismaz kaut ko pateiks, nomierinās. 09:00 skrienu uz aptieku, nopērku Essex Plus krēmu un Panthenol Altermed. Ap 12:00 beidzot sagaidam ārstējošo ārsti. Viņa atstāj ļoti labu iespaidu, zinoša, saprotoša un galvenais, kas man visvairāk patika- runā saprotamā valodā, sīki un smalki apstāstot visus procesus, kas norisinās mana mīļā rausīša organismā.Jā, attūdeņošanās tiešām bija sākusies un mani novērojumi par ādas stāvokļa izmaiņām bijuši precīzi. Uzslavēja, ka Gustavam devu rehidronu, ErceFlora baktērijas, tas noteikti ir palīdzējis, kaut gan caureja nav mitējusies, ir tikai pastiprinājusies.Bērnam paņem asins, fēču un urīna analīzes. Atbildi par esošo vīrusu saņemsim tikai vēlāk, jo pati slimnīca to vairs nedara, analīzes aizsūtītas uz Infektoloģijas centru. Caureja vēljoprojām 20x diennaktī. Pie sistēmas šodien atrodamies jau 14 stundas. Ar prātu es saprotu, ka tas viss ir mana bērna labā, taču psiholoģiski es nevaru izturēt to visu. Jācīnās pašai pret savu bērnu, rociņas jātur katra savā rokā, kājiņas starp maniem ceļiem. Uz nakti noņem sistēmu, taču mazais ļoti nemierīgs, grozās un raud, pēc vēdera mešanas gaisā un pievilktajām kājām, noprotu, ka Gustam sāp puncis. No mājām vīrs atvedis mūsu zāles, jo šeit mums neko nedod, tikai sistēma skalo vīrusu un apgādā orgānus ar šķidrumu un vitamīniem. Iedodu Enterokind pret vēdersāpēm, mazais uz rokām aizmieg.
{smallpic:2}
28.04.10.
06:00 atkal pieslēdz pie sistēmas, izmēra temperatūru ( 36.8), iedod Nurofenu, ko es neatbalstu un tomēr nedodu, jo temperatūras nav un pret vēdersāpēm man ir savas zāles. Dakteres apskates laikā to arī pasaku, ka esmu pret Nurofena došanu. Daktere manu lēmumu respektē, izrunājam visu par zālēm, ko dodu es, tās viņa akceptē un Nurofenu mums vairs nenesīs, ja nepacelsies temperatūra.
Stundas velkās kā dienas, Gustam tā gribas skriet, dauzīties, kaut vai normāli apsēsties. Kārtējās analīzes esot labākas, taču caureja nav itin nemaz mitējusies. Arī Formulu ( speciālais maisījums, ko dod slimnīcā pret vēdera disbakteriozi) Gustavs vairs īpaši neakceptē, izēd mazāk. Mūsu ēdienkartē figurē tikai rīsi, vārīti kartupeļi un maisījums. Ir arī uzlabojumi- Gustavs sācis labāk dzert. Līdz vakaram mūsu kontā 600ml ūdens no snīpjkrūzes. Naktī māsiņa pārlauž katetru. Ejam uz procedūru telpu.Sākumā atsakos iet līdzi, taču pēc 30 sekundēm jau esmu iekšā un piedalos procesā. To skatu, kad mans bumbulītis uz kušetes tiek brutāli turēts un meklēta vēna, tas man vēljoprojām ir acu priekšā. Tagad abas rokas apbintētas, iepriekšējā katetra vēna ļoti asiņo, atkal jāpārsien, bērns, ieraugot māsiņu ,jau slēpjas man azotē.Caureja nav samazinājusies, tās pašas 20x diennaktī sanāk.
19:00 beidzot noņem sistēmu!Kāds prieks, kāda laime.Ar palātas biedriem esam atraduši ļoti labu kontaktu, bērni beidzot var skriet un spēlēties. Līdz vakaram garastāvoklis ir uzlabojies, jo redzu, ka mans bērns atkal smaida, atkal saka "Mamma" un sāk jau pigorus taisīt. Beidzot varu bez steigas aiziet nomazgāties. Vannasistaba ir izremontēta, viss ir līdz sīkumiem pārdomāts par bērna vajadzībām. Kamēr es mazgājos, Gustiņš liek klucīšus turpat blakām, laimīgs un smaidīgs. Satrakojies ir gana , tāpēc ar aizmigšanu atkal ir problēmas. Beigās atlūst man uz vēdera.
29.04.10
Kā jau tas mēdz notikt, viss notiek vienlaikus. Vīram darbā jārisina kārtējās problēmas un pie mums viņš katru dienu netiek, jo paši neesam no Rīgas. Drēbju kalni pamazām sarūk un man nekas cits neatliek kā taisīt veļas dienu turpat palātā. Priecē tas, ka slimnīcas aptiekā var iegādāties praktiski visu, kas varētu būt vajadzīgs. Atrodu arī pulveri un mierīgu sirdi izmazgāju drēbes, kuras izžūst neticami ātri. Palātā 25/26 grādi. Nu jau Gustiņš daudz dzīvīgāks un arī vēdera izeju skaits ir mazinājies uz pusi. Daktere ierobežo šķidruma uzņemšanu, lai nebūtu šausmīgā kvantuma ūdens pamperā. Un tas nostrādā, nepiedāvājot ūdeni, samazinās arī vēdera izejas tilpums. Citreiz pat drēbes paliek sausas.Naktī sākas nemieri, bērns raud un man šķiet, ka bērns grib ēst. Sākumā izeju viena pati, taču saprotu, ka māsiņa ir svarīgākā uzdevumā, blakus ievests mēneša vecs bērniņš ar to pašu nelaimi. Ko es sava piena dēļ traucēšu, bērns uz rokām, sistēma otrā rokā un ejam uz piena virtuvi, taču tur pārsteigums-priekš mana bērna nav maisījuma. Ar krūti vairs nebaroju, tāpēc pašai arī piedāvāt vairs nav ko. Lai gan slimnīca neļauj turēt savu pārtiku, man bija līdzi maisījums un rīsu pārslas. Uztaisīju maisījumu, bērns paēda un aizmiga.
Mana palātas biedrene man ir īsts sargenģelis, jo vienmēr, ja man vajag izskriet, pieskata Gustavu. Vakaros mums jau ir izveidojies rituāls, bērni ir aizmiguši, dzeram piparmētru tēju un runājamies līdz bērniem iztek sistēmas.
30.04.10
Ar lielu satraukumu gaidu dakteri, jo ir piektdiena un jūtams, ka infekcijas nodaļa paliek pavisam tukša. Arī mūsu palātas biedrus laiž mājās, sirdī ir prieks par mazo Robertiņu un viņa māmiņu, kuri beidzot tiks pie mīļajiem, bet reizē tāda jocīga sajūta, jo bijām jau tik ļoti saraduši un sadraudzējušies. Apmainamies telefona numuriem un apsolam nepazust, mazie mīļi apskaujas un ar žēlu sirdi šķiramies no bēdu brāļiem. Gustavam šodien sistēmu uzliek tikai pusdienslaikā. Vēdera izeju skaits- 4. 6 stundas mēģinu visvisādi bērnu izklaidēt, skatamies multenes un zīmējam, braucam ar mašīnām un ceļam Eifeļtorni, taču novaldīt mazo aktīvistu ir gaužām grūti. Ar ārsti sarunāju, ka pēdējo pudeli liekam pirms miega, lai mazais var pāris stundas paskriet un izlādēties.Naktī atkal liela rosība nodaļā, ievesti 7 mazuļi,māsiņa viena pati, Gustavam sistēma iztecējusi un asinis lēnām sāk sūkties caurulē. Kaut kāda saprašana par medīciniskajiem procesiem man ir un nobloķēju sistēmu, asinis lēnām sasūcās atpakaļ vēnā, aizmiegam. Pērkons un lietus mūs ļoti labi iemidzinājis, nemaz nepamodos, kad sistēmu noņēma. Naktī nav bijusi neviena kaka!
01.05.10
Priekšnojauta man saka priekšā, ka šodien mūs izlaidīs. No rīta gan atkal nepatīkams pārdzīvojums: māsiņa nevar noņemt asinis no vēnas un atkal katetrs ir pie vainas. Ejam uz procedūru telpu meklēt vēl vienu vēnu. Rociņas sadurstītas, nosaitētas, bērnam asaru pilnas actiņas, taču es to visu uztveru pavisam viegli un mana mīlestība pret medicīnu tikai aug. Paspēju vēl pārrunāt ar māsiņām viņu darba plusus un mīnusus, izstāstu savu nepiepildīto sapni un iegūstu lielisku iedrošinājumu.
Sagaidam dežūrārstu, kurš paziņo, ka asins analīzes ir ļoti labas, urīns ir "tīrs", vēders ir kārtībā.Beidzot ir atnākusi atbilde no Infektoloģijas centra- Rota Vīruss. Ievērojot diētu un mājas režīmu, varam beidzot doties mājās. Tās sajūtas ir neaprakstāmas, šķiet, ka Gustavs to visu saprot un abi divi smejamies, priecājamies. Vēl tikai jānoņem katetrs un esam brīvi.
Atvadamies no māsiņām, Gustavs pasniedz nelielu saldu un garšīgu pateicību, pošamies mājās.
{smallpic:3}
Pārdomas par slimnīcas laiku
23.04 līdz 01.05 bija mana lielākā dzīves skola. Tas lika ļoti daudz ko pārdomāt, izvērtēt savu rīcību, to kā gan es, gan apkārtējie izturamies pret higiēnas prasībām, pret visām lietām kopumā. Pārdzīvojumi gan vēl nav beigušies, jo vēders ar mums "spēlējas" vēl šodien, turklāt slimnīcā esam dabūjuši klepu un iesnas. Slimnīcas ārste man atstāja savas koordinātes, līdz ko kaut kas mani uztrauc sakarā ar vēdera izeju un šķidruma uzņemšanu, zvanu viņai un gūstu padomus. Mīļš paldies visam personālam.
Gustava mamma Anete
***
Ja arī Tavs mazulis ir pārslimojis šo slimību, uzraksti šeit!