Dienas režīms harmoniskai bērna attīstībai

Mums, pieaugušajiem, katram ir savs dienas režīms – citam tas ir ļoti steidzīgs, bet citiem tas ir ļoti harmonisks. Bet tad, kad ģimene kļūs par 1 cilvēku kuplāka, pilnīgi skaidrs ir tas, ka mazulis ir tas, kurš nosaka dienas režīmu. Par dienas režīma izveidošanu stāsta pediatre Anna Birka.

Dienas režīms bērndārzniekam

Dienas režīmu bērnudārzā mēs nevaram paši izmainīt. Kāds ir bērnudārzā, pie tāda mazajam arī būs jāpierod, bet vecāki var atvieglot adaptācijas procesu, laicīgi noskaidrojot, kāds dārziņā būs režīms – cikos būs brokastis, cikos bērni ies gulēt. Tad mājās kādu laiku pirms bērnudārza gaitu uzsākšanas mēģināt bērniņu pieskaņot šim režīmam.

Diendusa

Ja pieņem, ka bērnudārza gaitas uzsāk apmēram 1,5, gadus vecs bērns, tad viņam diendusas ilgumam vajadzētu būt 2-3 stundas. Tā kā ap 1-2 gadu vecumam mainās dienas režīms, mēdz gadīties, ka mazais vēlēsies gulēt 2 reizes, tomēr lai kā vecākiem gribētos 2 atpūtas pauzes dienā, jāatceras, ka bērnudārzā gulēšanas laiks ir tikai viens. Tātad mēģināt līdzsvarot šos abus laikus un radināt mazuli gulēt 1 reizi dienā.

Lai veiksmīgāk bērns iejustos dārziņā, vajadzētu bērnu pielāgot gulēt vienā un tajā pašā laikā. Tas veido bērna režīmu, kas savukārt vecākiem atvieglo ikdienas gaitas, jo vecāki apmēram zina, cikos bērns celsies, cikos ēdīs, cikos spēlēsies.

Esam saņēmuši daudzu māmiņu jautājumus par to, līdz kādam vecumam vajadzētu gulēt diendusu. Viennozīmīgas atbildes nav, bet pediatre Anna Birka uzsver, ka bieži vien arī paši vecāki labprāt pagulētu diendusu. Tas būtu vajadzīgs arī skolas mazākajās klasītēs. Ja bērns ir aktīvi nodarbināts pa dienu, tad īss atelpas brīdis pa dienu ir nepieciešams. Ja bērnam nepatīk gulēt, tad var ieteikt mierīgu parotaļāšanos.

Gulētiešanas laiks un celšanās

Lai bērns no rīta justos izgulējies un varētu iet uz bērnudārzu neniķojoties, bērnam iepriekšējā vakarā vajadzētu iet gulēt jau vismaz deviņos vakarā. Kā uzskata Anna Birka, vakara cēlienam jābūt kā rituālam – vispirms mazgāties, tad tīrīt zobus, tad lasīt grāmatu. Ja šāda ritma nav un ja vecāki vēl pie tam ir noguruši, viss notiek ar steigu, kliegšanu, līdz ar to arī bērns būs uztraucies un ilgi nevarēs iemigt.

Līdzīgi ir arī ar celšanos no rīta. Māmiņai vajadzētu pirmajai pamosties vismaz pusstundu ātrāk. Tad viņa var veltīt laiku sev, padzert kafiju, saposties uz darbu. Kad māmiņa ir gatava, bērniņu pamodina un viņš mostas priecīgs un rīta cēliens ir bez steigas.

Pastaigas svaigā gaisā

Pastaigas ir nozīmīga bērna attīstības sastāvdaļa. Ar vienu stundu dienā noteikti nepietiek, ja bērns rotaļājas ārā. Anna Birka uzskata, ka šim laikam vajadzētu būt vismaz 3-4 stundas ilgam- 2 stundas no rīta un 2 pēcpusdienā.

Tomēr jāatzīst, ka parasti vecāki savas atvases uz skolu vai bērnudārzu ved ar mašīnu vai sabiedrisko transportu, kas tā jau samazina šo laiku, kad bērns var pabūt laukā. Ieteikums – pie izdevības doties brīvā dabā uz laukiem, uz jūru, kur bērniem ir brīvs laiks.

Dienas ritma sakārtošana

Lielākā daļa no mums dzīvojam steigā un stresā – vēlu ejam gulēt, agri ceļamies, ēdam neregulāri. „Ja mēs skriesim, arī mūsu bērni skries,” uzsver Anna Birka. Ģimenē ir jāveido tradīcijas, jo steigā ir ļoti grūti. Vecākiem kaut no rīta vajadzētu piesēst un parunāties ar bērnu, kamēr viņš ēd brokastu putru.

Brīvdienas ir īstais laiks, kad pavadīt dienu visiem kopā- brokastis, pusdienas, vakariņas. Uz šīm ēdienreizēm bērniem vajadzētu sapulcēties kopā.

Mēģināsim izvairīties no ikdienas steigas, lai arī mūsu mazuļi augtu harmoniskā vidē!

Kristīne Damškalne, www.maminuklubs.lv