Ķermeņa masāža
20.05 15:30-16:30
Izpārdots
Termins "krīze" lielākai daļai vecākiem saistās ar kaut ko ne visai pozitīvu. Un tieši tāpēc tā vien gribas izvairīties no krīzēm mūsu bērnu attīstībā.
Šis termins izsauc bažas, trauksmes sajūtu, un nereti pat bailes, jo krīze - tās taču vienmēr ir PĀRMAIŅAS. Un pārmaiņas, lai arī kādas tās būtu, biedē ar savu nezināmo izcelsmi, un pats galvenais ir izpratnes trūkums par to, ko ar šīm pārmaiņām tagad darīt.
Gribu sākt ar to, ka krīzes bērna attīstībā ir ne tikai neizbēgamas, tās ir pat nepieciešamas, lai viņa attīstība vispār normāli noritētu.
Krīzes bērna attīstībā - tie ir pārejas brīži.
Kāpēc rodas krīzes? Jo bērnam parādās jaunas vajadzības, bet līdzekļu, lai šīs vajadzības apmierinātu, viņam pagaidām nav. Vēl vairāk - iepriekšējie vajadzību apmierināšanas līdzekļi var pat traucēt.
Krīzes vienmēr saistās ar negatīvu uzvedību un pozitīvām pārmaiņām, kas veido personību.
Krīzes periodos bērns izrāda ar savu uzvedību savu emocionālo nestabilitāti, viņš kļūst kaprīzs, prasīgs, spītīgs, dažkārt agresīvs, nevēlas sadarboties ar vecākiem, ir emocionāls, un visu izrāda spilgti, intensīvi.
Šajos bērnam tik sarežģītajos dzīves posmos vecākiem ir grūti saprast, kas notiek ar viņu līdz šim tik ļoti paklausīgo, lielisko bērnu. Ko viņš vēlas? Kā mums uzvesties?
Krīzes - tie ir absolūti likumsakarīgi un nepieciešami dzīves posmi - katram bērnam. Krīzes ieved bērna personības izmaiņas jaunā kvalitātē. Un šīs izmaiņas skar visus bērnus.
Protams, katram bērnam krīzes intensitāte atšķiras. Tas ir atkarīgs no daudziem faktoriem:
- no bērna individuālajām īpašībām,
- no bērna psiholoģiskās un fiziskās veselības,
- no bērna temperamenta,
- un pats galvenais - no tā, cik veiksmīgi vecākiem izdodas sadarboties ar bērnu, kas atrodas attīstības krīzes posmā.
Ja kopā ar mazuli ir vecāki, kas saprot viņa jaunās vajadzības un cenšas viņam palīdzēt pārdzīvot šo ne visai vieglo viņa dzīves posmu, krīze ir mazāk intensīva un salīdzinoši ātri pāriet.
Parunāsim par trim pamata vecuma krīzes posmiem mazuļa dzīvē!
Pirmā dzīves gada krīze
Pirmā dzīves gada krīzes būtība ir tajā, ka mazulis sāk sevi apzināties kā atsevišķu personību. Viņš sāk saprast atšķirību - "es - bērns, viņš - pieaugušais, mēs - atšķirīgi".
Pirmo reizi dzīvē viņa griba saskaras ar pieaugušā gribu un viņa aizliegumiem.
Vecākiem ir svarīgi atcerēties - zinātkāra aktivitāte, vēlme visu aiztikt, nogaršot - tā ir dabiska šī vecuma vajadzība. Un aizliegumi, kurus mazulis nesaprot, izsauc viņā protestu, kas tiek izrādīts ar raudāšanu, spītību, neapmierinātību.
Jāatceras, ka jūsu mazulis jau daudz ko saprot un var, bet viņš vēl neprot izstāstīt par savām vēlmēm un sajūtām, tāpēc izrāda sevi viņam pieejamos veidos.
Vecākiem jāsaprot, ka, ja viņi neļaus bērnam iepazīt pasauli, bērnam būs grūti attīstīties.
Trīsgadnieku krīze
Pamata būtība ir tajā, ka bērns sāk apzināties savu "ES". Un šajā vecumā notiek tieši šī iekšējā ES dzimšana.
Viena no spilgtākajām šīs krīzes iezīmēm - negatīvisms, spītība, vēlēšanās uzstāt un palikt pie sava.
Vecāki ļoti bieži sāk dzirdēt "ES PATS!" un uztver to kā nepaklausību.
Bērns šajā vecumā sāk sociāli atdalīties no pieaugušajiem un veidot savu patstāvību. Vecākiem jāizturas ar cieņu pret trīsgadnieka vēlmi būt patstāvīgam.
Svarīgi ir ļaut bērnam izvēlēties, ar cieņu izturēties pret viņa izvēli un viedokli, saprast viņa vēlmes, rūpīgi izvērtēt aizliegumu, noteikumu sistēmu.
Trīsgadnieku krīze ir ļoti līdzīga pusaudžu krīzei un tās pārdzīvošana ieliek pamatus bērna un vecāku savstarpējām attiecībām.
Septiņgadnieku krīze
Šīs krīzes būtība ir tajā, ka bērns stāv uz skolas dzīves sliekšņa. Tur viņš vairs nebūs "maziņš", tāpēc, ka kļūst pamazām pieaudzis. Un pret pieaugušajiem, pret apkārtējo pasauli cilvēki sāk attiekties nopietnākām prasībām, vēlmēm.
Vecāku prasības, cerības bērnam ir grūti attaisnot.
Krīzes izpausmes ir paaugstināta nomāktība, niknuma, dusmu uzplūdi, noslēgšanās sevī.
Pamata izmaiņas šajā vecumā ir gatavība skolas dzīvei.
Vecākiem svarīgi atcerēties, ka gatavība nenoslēdzas tikai ar prasmi lasīt un rakstīt. Psihologi uzsver arī psiholoģiskās gatavības nepieciešamību, un tai vienmēr jāiet pa priekšu intelektuālajai attīstībai.
Pamata padoms vecākiem - esiet uzmanībi pret bērnu, mīliet viņu un esiet gatavi atbalstīt, paslavēt, kā arī - veiciniet viņa attiecību veidošanos ar vienaudžiem.
Alika Sorokina, psiholoģe