Mēs zinām, ka mazuļi uztver runas emocionālo saturu, nevis vārdus, saka Lehaija Universitātes Betlēmē, ASV Pensilvānijas štatā, psihologs Džeralds Makrobertss. Taču joprojām nav īsti skaidrs, kā pieaugušie izmanto savas balss akustiskās īpašības, tādas kā ritms, tembrs un uzsvars, lai liktu zīdaiņiem saprast dažādas nozīmes skaņas.
Tādēļ Makrobertss un IBM pētījumu centra līdzstrādnieks Malkolms Sleinijs izstrādāja datorprogrammu, lai izvērtētu, kādas runas īpašības vecāki izmanto, runājoties ar saviem mazuļiem.
Atzinība vai nosodījums
Zinātnieki aicināja sešus vecāku pārus spēlēties ar saviem bērniem un izteikt atzinīgus vai nosodošus komentārus, lai mazuli iedrošinātu vai otrajā gadījumā - brīdinātu uzmanīties no bīstamiem priekšmetiem, piemēram asiem instrumentiem vai elektroierīcēm.
Programma analizēja gandrīz 700 runas fragmentu akustiskās īpašības un 80 procentos gadījumu pareizi atšķīra atzinīgos komentārus no nosodošajiem. Taču, zinātniekiem par lielu pārsteigumu, programma pareizi identificēja par 12 procentiem vairāk komentāru, kurus bija izteikušas mātes. Tādēļ secināts, ka sievietes, sarunājoties ar mazuļiem, izmanto daudz skaidrāk saprotamas skaņas, nekā vīrieši.
Makrobertss atzīst, ka, iespējams, vīrieši sazinās ar mazuļiem tikpat efektīvi, cik sievietes, bet izmanto runas īpašības, kuras programmai neizdevās uztvert. Varbūt arī, ka laboratorijā viņi nejūtas tik brīvi. Taču eksperiments neapšaubāmi pierādīja, ka tēvi un mātes ar zīdaiņiem sarunājas atšķirīgi.
Vienīgais veids, kā pārliecināties, ka mazulis sajūt atšķirību, būtu viņiem to "pajautāt" - piemēram, redzot, kā viņi reaģē uz balsi, ja sistemātiski maina tās akustiskos parametrus.
Tas būtu sarežģīti vairāku apsvērumu dēļ, norāda Makrobertss. "Kaut vai tāpēc, ka eksperimenta laikā bērnam var daudzreiz likt smaidīt un smieties, bet saraudināt viņus var tikai vienreiz - tad ir cauri," sacīja zinātnieks.
www.newscientist.com
