Ar ko atšķiras svaigu dārzeņu biezenis no gatavajās burciņās esošā?

27. Mar 2011, 23:13

Kad bērns sasniedzis 6–8 mēnešu vecumu, ar māmiņas pienu vien vairs nepietiek. Tādēļ jāsāk mazuli pamazām pieradināt pie «lielo» cilvēku pārtikas. Tas jādara pakāpeniski, uzmanīgi, rūpīgi vērojot bērna reakciju uz katru jauno produktu.

Konsultē bērnu ārste Gerda Lielause:

Pirmais jauninājums bērniņa ēdienkartē var būt svaigi augļi un saknes, vēlāk to var papildināt ar putriņām, zupām un gaļas ēdieniem. Protams, svaigā veidā visus šos produktus mēs bērnam nedosim, bet gan rūpīgi pagatavosim gardus ēdienus. Taču tas prasa gan pūles, gan samērā daudz laika. Tāpēc daudzas māmiņas veikli pievēršas veikalos nopērkamajiem burciņu ēdieniem. Tie, ja palūkojamies uz etiķetes, satur visus ikdienā nepieciešamos vitamīnus, olbaltumus, ogļhidrātus un minerālvielas. Daudziem pat ir biosertifikāti, kas apliecina produkta augsto kvalitāti un it kā nekaitīgumu bērna veselībai. Taču ilgais uzglabāšanas termiņš liek aizdomāties par to, cik tad veselīgs šāds ēdiens ir.

Aptaujāto vecāku pieredze rāda, ka šie konservi bērniem nemaz tik ļoti negaršo — bērns pieprasīja tikai pašu māmiņu gatavotos biezenīšus un putriņas. Kad beidzot, izmantojot visas savas aktiera, klauna un psihologa iemaņas, iebarojam mazuļiem pirkto biezeni, jāsāk nožēlot — bērnam radās alerģiska reakcija. Un tā diemžēl ir ļoti izplatīta parādība daudziem bērniem.

Taču, arī pērkot augļus un dārzeņus, rūpīgi jāpēta to izcelsme. Visveselīgākie, protams, ir produkti, kas audzēti bioloģiskajās saimniecībās vai prātīgu tuvinieku dārzos. Bet, ja nu tomēr rodas nepieciešamība ēdināt bērnu ar burciņu pārtiku, uzmanīgi izpētiet sastāvu, lai neiedotu bērnam ko tādu, kas izraisa alerģiju. Visdrošāk to iegādāties bioloģiskās pārtikas veikalos — tad vismaz ir garantija, ka ēdiens gatavots no ekoloģiski tīriem, bioloģiskajās saimniecībās audzētiem dārzeņiem un augļiem.

2007. gadā angļu zinātnieki veica pētījumu par bērnu pārtikai un dzērieniem pievienoto mākslīgo krāsvielu un konservanta nātrija benzoāta ietekmi uz bērna veselību. Izrādās, ka šīs mākslīgās piedevas izraisa hiperaktivitāti, nervozitāti, destruktīvi iespaido psihi, palēnina domāšanas procesa norisi, kavē garīgo izaugsmi un veicina personības degradēšanos, provocējot nežēlību, histēriskumu utt.

Krāsvielas, kas aizliegtas bērnu uzturā

E 102 (tartrazīns) — bieži izraisa alerģiju.

E 104 (hinolīna dzeltenais) — izraisa dermatītu u. c. problēmas. Aizliegts ASV, Austrijā, Norvēģijā.

E 110 (saulrieta dzeltenais) — var izraisīt alerģiju.

E 120 (košenils, karmīnskābe, karmīni) — iespējams, ietekmē nervu sistēmu, izraisot hiperaktivitāti.

E 122 (azorubīns, karmoizīns) — astmas riska faktors. Aizliegts Zviedrijā, Norvēģijā, Austrijā, ASV.

E 123 (amarants) — sevišķi bīstams bērniem, var izraisīt astmu, dermatītu, hiperaktivitāti, attīstības patoloģijas. Aizliegts ASV, Krievijā, Austrijā, Norvēģijā u. c.

E 132 (indigotīns, indigokarmīns) — konstatēts plašs traucējumu spektrs. Aizliegts Norvēģijā.

E 151 (briljantmelnais) — aizliegts ASV, Austrālijā, Austrijā, Vācijā, Norvēģijā.

E 160b (annato) — bieži izraisa alerģiju, jo īpaši bērniem.

Saldinātāji, kas aizliegti bērnu uzturā

E 950 (kālija acesulfāms), E 952 (ciklāmskābe un tās sāļi), E 954 (saharīns) — aizliegti daudzās valstīs, jo ir aizdomas, ka šīs piedevas izraisa ļaundabīgos audzējus.

E 951 (aspartams) — var izraisīt alerģiju; īpaši jutīgi pret šo saldinātāju ir bērni.

E 621 (nātrija glutamāts) — tā pārdozēšana var izraisīt galvassāpes, tahikardiju, muskuļu sāpes, vājumu (tā saukto Ķīnas restorāna sindromu).

Konservanti, kas aizliegti bērnu uzturā
E 210–219 (benzoskābe un benzoskābes sāļi) — šīm pārtikas piedevām piemīt toksiskas un alerģiju izraisošas īpašības.

E 211 (nātrija benzoāts) — astmas slimniekiem var izsaukt lēkmi.

E 220–228 (sēra dioksīds un sulfīti) — var izraisīt galvassāpes, elpas trūkumu, nātreni, nelabumu, arī traucējumus asinsapgādē ar skābekli, pat vēzi. Šī pārtikas piedeva samazina B1 vitamīna daudzumu produktā.

E 249–252 (nitrāti un nitrīti) — var reaģēt ar pārtikā vai cilvēka ķermenī esošiem amīniem un veidot nitrozamīnus — vielas ar izteikti kancerogēnām īpašībām. Lietojot daudz pārtikas ar šīm piedevām, draud risks saslimt ar onkoloģiskām slimībām. Šīs piedevas var izraisīt alerģiju.