Apdāvināts bērns – laime vai problēma? Tiekamies intelekta attīstības nodarbībā pirmdien!

Kā vecākiem saprast, vai viņu bērns ir īpaši apdāvināts vai nav? Vai tas, ka pusotra gada vecumā mazais māk ieslēgt un izslēgt datoru, trīs gadu vecumā brīvi māk apieties ar mobilo telefonu un uzdod vecākiem tādus jautājumus, uz kuriem viņiem pietrūkst zināšanu sniegt atbildes, norāda uz to, ka bērns ir apdāvināts, vai vienkārši ir labi adaptējies šajā tehnoloģijām pārbagātajā laikmetā?

Runājot par īpaši apdāvinātiem bērniem, ir jāsaprot, vai tiešām mazulim jau no dzimšanas ir dotas īpašas spējas, jebšu tā ir vecāku vēlme un uzskats, ka viņu bērns ir ātrāks, labāks, gudrāks.

Lai noteiktu, vai un kādas apdāvinātības bērnam ir, vecākiem pirmkārt ir jādistancējas no savas lomas, un jāpavēro savu lolojumu „no malas“. Bez tam – bērns ir jāvēro ļoti tieši: ko viņš dara, kā viņš izpaužas, ko vēlas darīt. Vecākiem vērošanas procesā jāatmet vēlme saskatīt kādu noteiktu talanta iezīmi, jāvēro bez vērtēšanas. Protams, tas nav vienkārši, jo mums tik ļoti gribas saskatīt bērnā topošu mākslinieku, dziedātāju vai sportistu!

Kā pareizi saskatīt bērna talantus?

Protams, šāda vērošana bez nodoma ir grūta, īpaši jau tādēļ, ka katram vecākam galvā ir zināms priekšstats, kādā jomā bērns varētu būt apdāvināts, vai arī kādā jomā viņam vajadzētu parādīt īpašu sniegumu.

Par spīti tam, vecākiem ir jāturpina vērot, kas tieši bērnu interesē, ar ko viņš vislabprātāk nodarbojas, kā viņš cenšas kaut ko paust vai attēlot. Bērns ir jāvēro visās situācijās: kopā ar vienaudžiem, mājās vai ārpus tās. Tomēr jāatceras, ka tai ir jābūt ierastajai, ikdienišķajai videi, nevis īpaši aranžētām situācijām.

Kādēļ neder mākslīgi radītas situācijas?

Jūs noteikti atcerieties, ka skolas gados bija iespēja doties uz karjeras izvēles centriem, un pildot daudz dažādu testu, noteikt vēlamo profesiju. Vai tie sniedza kāroto rezultātu?

Tieši tāpat ir ar īpašiem testiem bērna inteliģences noteikšanai. Tie spēj „izmērīt“ tikai to, ko bērns viņš spēj paveikt noteiktā situācijā, kas veidota pēc konkrētiem viedokļiem, bet neatspoguļo to, ko viņš patiešām spēj, noklusējot lietas, par kurām bērns tiešām interesējas.

Kā vecākiem reaģēt, ja atklājas bērna apdāvinātība?

Bērniem, kuriem ir novērotas kādas īpašas spējas un apdāvinātība kādā jomā, nepieciešams šo jomu īpaši atbalstīt un stimulēt.

Vecākiem bērnam būtu jārada iespējas, interesējošo sfēru attīstīt, nodarboties ar, piemēram, muzicēšanu pēc iespējas interesantākā, aizraujošākā veidā, meklējot konkrētu mūzikas instrumentu, kas piesaista, sniedzot iespējas meklēt internetā, lasīt grāmatās un savādākos veidos gūt informāciju par interesējošo jomu.

Tomēr vecākiem jājūt tā smalkā robeža, cik daudz bērnam var piedāvāt, un kad ir jāpiebremzē. Ja bērns jutīs, ka ir pārpūlējies, viņam interese  par savu nodarbi pēkšņi var izzust. Šādā gadījumā nevajadzētu bērnu spiest turpināt, piemēram, spēlēt klavieres, bet gan uz kādu laiku nolikt nost nošu grāmatas un ļaut savai atvasei atpūsties.

Kā nenokavēt ar talanta izkopšanu, un kā nepārslogot bērnu?

Lai raksturotu veidu, kā saglabāt balansu starp to, lai talantu neaizlaistu vējā un bērnu nepārslogotu, der šāds salīdzinājums: „ Arī koks neaugs ātrāk, ja viņu stieps aiz galotnes, tieši pretēji, tad viņš tikai tiks traumēts.“

Vecākiem ar saviem bērniem būtu jārīkojas tieši tāpat, kā ar kokiem – jāmēslo, jānoliek saulītē, jāaplej un jāsargā no krusas un sausuma, proti, bērniem jāpiedāvā tādi uzdevumi, kas veicinātu bērnu izaugsmi, par kuriem viņi varētu sajūsmināties, justies aizgrābti, jāsniedz tādas nodarbes, kas bērnus iedrošina, norāda arī pareizo ceļu.

Ko tad, ja vecāki nesaskata savam bērnam nekādu talantu?

Pirmkārt jau nevajadzētu pārlieku satraukties, jo nav tādu bērnu, kuri agrāk vai vēlāk neizrādītu kādu īpašu interesi par kādu noteiktu lietu – vai tas būtu sports, rokdarbi, mūzika, māksla vai kaut kas cits. Protams, jo vecāks bērns kļūst, jo vairāk pastāv iespēja, ka viņa intereses noteiks draugi, vecāki, radinieki vai citi cilvēki, un tās nenāks no viņiem pašiem. Šādā gadījumā jāstrādā ar bērnu – jāstiprina viņa pašapziņa, lai bērns var sekot pats saviem impulsiem.

Bērni ar intelektuālu apdāvinātību, kā rīkoties vecākiem?

Spējas vizuālajā mākslā, mūzikā vai sportā vecākiem atbalstīt parasti nesagādā problēmas – mazulis tiek aizvests uz mākslas, mūzikas vai sporta skolu, apmeklē interešu izglītības pulciņus, un tādejādi izkopj savu talantu. Tomēr bērni, kuri ir intelektuāli apdāvināti, parasti vecākiem sagādā galvassāpes – ko mums ar bērnu darīt?

Intelektuāli apdāvinātiem bērniem pastāv divas iespējas – vai nu uzsākt ātrāk skolas gaitas, vai arī pārlēkt  klasēm. Diemžēl sākot iet skolā, intelektuāli apdāvinātiem bērniem jāpiemērojas parastajai skolas programmai, kas viņiem ir pārāk viegla, tiek apgūta pārāk lēnā tempā un piedāvā pārāk šauru zināšanu apjomu. Bērniem ar intelektuālo apdāvinātību piemīt daudz lielākas uztveres spējas, gan domāšana, gan atmiņa ir daudz labāk attīstītas.

Ja skolā vai pirmsskolā bērns nesaņem savām spējām piemērotu apmācības programmu, viņš var sākt garlaikoties, nepietiekoša atzinība noved pie motivācijas un mācīties vēlmes zuduma, kas var pat izraisīt uzvedības traucējumus.

Intelektuāli apdāvināts bērns tiks galā jebkurā situācijā?

Maldīgs ir priekšstats, ka intelektuāli apdāvināti bērni, ņemot vērā viņu milzīgo garīgo potenciālu, veiksmīgi attīstīsies jebkuros apstākļos. Tomēr daudzi pētījumi ir likuši zinātniekiem nonākt pie secinājuma, ka ļoti apdāvinātiem bērniem tāpat nepieciešams atbalsts, atzinība un noteikti jau diferencēta, piemērota mācību programma, lai šie bērni varētu izpaust savas spējas. Svarīgi apdāvinātiem bērniem arī satikties savā starpā, lai viņi iegūtu jaunus draugus un mācītos strādāt komandā.

Intelektuāli apdāvināti bērni – nepieciešama individuāla pieeja

Lai norisinātos pozitīva intelektuāli apdāvināta bērna attīstība, lai bērnam rastos stabils vērtējums par sevi, lai viņš arī psiholoģiski justos labi, nepieciešams pēc iespējas ātrāk piedāvāt viņa attīstības līmenim atbilstošu mācību programmu, vienalga, vai tas ir bērnudārzs, vai skola.

Kaut arī Latvijā nav izplatīta prakse, ka pirmajā klasē uzņem jaunākus bērnus, ārvalstīs, runājot par īpaši intelektuāli apdāvinātiem bērniem to pielieto bieži. Tieši tāpat populāra ir pārlēkšana pāri vienai vai vairākām klasēm, ko gan iespējams izdarīt arī pie mums. Visbiežāk tomēr izmanto individuālo pieeju nodarbību laikā, sniedzot bērnam iespēju risināt sarežģītākus uzdevumus un uzzināt papildus informāciju.

Ja bērna intelektuālās izaugsmes vajadzības netiek apmierinātas, pastāv iespēja, ka bērns apstājas kāda no attīstības posmiem un vairs neizpauž savu īpašo apdāvinātību, sevišķi tas attiecās uz mācībām skolā.

Liela nozīme bērna intelektuālās apdāvinātības attīstībai ir vecākiem, draugu lokam un mācību iestādei. Tieši šī „trīsvienība” vai nu palīdz intelektuāli apdāvinātam bērnam attīstīties, vai arī viņu bremzē.

Individuālā pieeja, intelektuāli apdāvinātu bērnu skološanā

Lai attīstītu īpaši intelektuāli apdāvinātu skolēnu spējas, ir pastāv divas, jau minētās iespējas – vai nu iespēja apmeklēt skolu ātrāk un pārlēkt pāri klasēm( no angļu – Akceleration, paātrinājums), vai arī papildus parastajai mācību vielai, saņemt sarežģītākas pakāpes uzdevumus (Enrichment  - bagātināšana)

1.    Paātrinājums

Vecākiem, kopā ar mācību iestādes personālu, lemjot par iespēju bērnam uzsākt skolas gaitas ātrāk, vai arī par iespēju pārlēkt klasēm, nepieciešams ņemt vērā bērna personību kā tādu. Bērnam nepieciešama gan motivācija to darīt, gan viņam jāpiemīt lielām darba spējām, kā arī nepieciešamas noteiktas sociālās kompetences un emocionāls briedums. Nepieciešams izvērtēt, vai pārlecot klasi, mācoties papildus izlaisto mācību vielu, kā arī satiekoties ar vecākiem klasesbiedriem, bērns netiks pārslogots. Svarīgi ir izlemt vai uzsākot skolas gaitas, piemēram, piecu gadu vecumā, vai pārlecot vienu vai vairākas klases, bērnam gan intelektuāli, gan emocionāli klāsies labāk.

2.    Bagātināšana

Gan vecākiem, gan pedagogam, izvēloties bagātināšanas metodi, bērnam jāpiedāvā intelektuāli sarežģītāki uzdevumi, papildus nodarbes un iespēja gūt sarežģītāku, padziļinātu informāciju par interesējošo tēmu, lai novērstu to, ka pazūd motivācija mācīties. Protams, tas nenozīmē, ka bērns ir tā noslogots, ka sēž vai nu pie grāmatām, staigā pa bibliotēkām un pulciņiem, ka nemaz nesatiek savus vienaudžus un viņam nav laika vienkārši atpūsties.

Attīstot un mācot bērnus ar īpašu apdāvinātību, nepieciešams pievērst uzmanību arī koncentrēšanās uzdevumiem un dažādām mācīšanās tehnikām, kā arī kooperēšanās prasmei un attieksmei pret darbu.

Kontakttālruņi: 29449551, 67541733
E-pasts: abfs@inbox.lv

PIESAKIES UZ INTELEKTA ATTISTĪBAS NODARBĪBU ŠEIT!