10 minūtes nedalītas uzmanības – mazāk niķu

Bērnu nepaklausībai un niķiem ir daudz iemeslu – bērna raksturs, vecumposma īpatnības, pārmaiņas dzīvē, cīņa par varu, robežu pārbaudīšana, manipulēšana, nogurums, saslimšana, uzmanības pievēršana, dusmas kā SOS signāls, ja citādāk bērnu nesadzird.

Psiholoģe Sanita Aišpure Dronka skaidro, ka bērna uzvedību ietekmē dažādu lietu un notikumu kopums un ir būtiski ne tikai cīnīties ar sekām, bet jau laicīgi veidot tādu klimatu ģimenē, kas palīdz bērnam izpausties pozitīvā veidā. Bērnu niķi ir kā aisbergs, kur niķi ir tikai aisberga redzamā daļa, kas var nest daudz dziļāku vēstījumu.

Nedalīta uzmanība rada laimes hormonu

Lai gan pirmajā brīdī tas neliekas tieši saistīts, bet arī 10 -15 minūšu nedalītas uzmanības veltīšana dienā bērnam ļauj izvairīties no daļas niķu un stiķu, jo bērns ir ieguvis uzmanību tieši sev, saņēmis apliecinājumu, ka ir mīlēts, saņēmis mīļumu, izjutis pieķeršanos. Tas veicina arī laimes hormona izdalīšanos. Šādos brīžos bērns var dalīties ar to, kas viņu satrauc vai pārsteidz, vai kas viņam vienkārši ir būtisks, un jūtoties uzklausīts un pieņemts. Tādējādi viņam nav nepieciešams sev pievērts uzmanību citādākā veidā. Turklāt šie brīži ļauj mierīgi izrunāt lietas, kas citādāk varētu radīt konfliktus vai atklāt ko tādu, kas vēlāk varētu kļūt par konflikta iemeslu.

Atrast 10 minūtes laika

Būtiskākais ikdienas skrējienā ir mācēt atrast šo laiku nedalītai uzmanībai, kad bieži vien liekas, ka diena jau tāpat pa minūtēm ir saplānota. Te ir jautājums, kā vecāki māk saplānot savu laiku, vai darbs netiek nest līdzi uz mājām. Iespējams tās 10 minūtes var paņemt no laika, kas tiek pavadīts, skatoties e-pastus, facebook vai televizoru. Tāpat kādus no mājas darbiem var veikt kopā, bet nevis kā pienākumu, bet kā rotaļu, piemēram, mazgāt traukus, katru trauku mazgājot padaloties ar to, kas šodien patika vai varbūt kas nepatika. Tāpat var aiziet uz veikalu nopirkt maizi ar vienu bērnu, savukārt citu dienu – ar otru bērnu. Tādējādi neviens nejutīsies atstumts, bet pastaigājoties būs laiks nedalītām sarunām un kopā būšanai.

Noķert mirkļus divatā var, kamēr jaunākais bērniņš guļ diendusu vai ja mazākais ātrāk vakarā iet gulēt. Savukārt ar lielākiem bērniem, kuri ātrāk atgriežas no skolas, var pabūt divatā, kamēr mazākie bērni vēl dārziņā. 

•Var iziet pastaigā, izmest loku ap rajonu ar vienu bērnu.
•Nākt divatā no pulciņa vai pēc skolas/dārziņa.
•Spēlēt bērna ierosinātu spēli.
•Kad bērns spēlējas, būt viņam vienkārši blakus, skatīties, kā viņš spēlējas, ko dara. Pat neiesaistoties, ja bērns neizrāda tādu vēlēšanos. Viņš ļoti labi jūt, ka pieaugušais ir līdzās un viņam tas daudz nozīmē. Vecāku klātbūtne bērnam ir dziedējoša.
•Gatavot kaut ko tādu kopā, kas bērnam garšo un padodas.
•No rīta (var celt bērnus pakāpeniski, lai sanāk laika katram) vai vakarā vienkārši paņemt bērnu sev klēpī, samīļot, paglaudīt galviņu vai muguriņu. Pateikt, cik ļoti mīli, pateikt to labo, ko gribas pateikt.
•Kopā ar bērnu divatā darīt to, kas bērnam ļoti patīk – zīmēt, likt lego, likt puzli, aktīvi dzīvoties pa bērnu laukumu, braukt ar riteņiem, skriet. 
•Divatā sarīkot tējas dzeršanas rituālu.
•Vakarā pirms gulētiešanas pasēdēt pie katra bērna gultiņas, ja bērns grib, samīļot, palasīt pasaciņu, pārrunāt, kas noticis pa dienu vai kas gaidāms nākamajā dienā.

Šādi kopā būšanas mirkļi atstāt mazāk vietas trauksmei, nemieram, konfliktiem un strīdiem, tā vietā paverot vairāk laika pozitīvām emocijām, bērna pozitīvai attīstībai un izpratnei par ģimeni kā būtisku savas dzīves sastāvdaļu.