"Čau, bēbi! Kā iet?" jeb mazās Rasas valodas attīstība.

Nu jau pusotru mēnesi esmu dubultmamma, un 1, 9 gadus vecā Rasa - vecākā māsa. Šobrīd meitas attīstībā ir ļoti nozīmīgs posms -viņa sākusi virknēt vārdus savienojumos, pat teikumos, tāpēc labprāt pastāstīšu, kā mums ar šīm visām runāšanas lietām ir gājis.

Rasas pirmie sakarīgie vārdiņi parādījās ap gada vecumu, un tie bija tipiskie "mamma", "tēta" un "atā". Tiem sekoja mīļākā dzīvnieka apzīmējums - "kaķis", tomēr visievērojamākā vārdu krājuma paplašināšanās notika vasarā, kad vairākkārt tika braukts uz tālajiem laukiem, kā arī ciemos - vides un cilvēku maiņa veicināja dažādu jaunvārdu mācīšanos.

Neesmu no mammām, kas apzinīgi cenšas bērnam kaut ko "ieborēt", vairākas stundas dienā uzmācīgi izklaidējot. Es tikai "pasaku" priekšā,  rādot fotogrāfijas, pērkot dažādas grāmatiņas un attīstošās rotaļlietas, kā arī ar bērnu daudz, daudz runājoties. Zīdaiņa vecumā man tas likās mulsinoši, taču tad, kad atklāju : "Oho, mans bērns saprot, ko es saku!", sākās mani un meitas nebeidzamie dialogi. Līdz rudenim Rasas vārdu krājumā bija visdažādākie vārdi, tai skaitā "gaļa", "kūka", "cūka", "acs", ''auss', "pampis" (pampers), "ezis", "opis", "ome", "Andis" (onkulis Andris), kā arī vienkāršie "māja", "kāja" u. c.

Oktobrī atklājām, ka Rasa prot mums līdzi atkārtot visu alfabētu! Tikai pie "R" burtiņa saminstinājās, bet nu jau pa savam apgūts arī tas.

Ļoti būtisks klikšķis Rasas runāšanā notika pavisam nesen - līdz ar brālīša Austruma pievienošanos mūsu ģimenei. Beidzot viņa ir sākusi runāt vārdu savienojumos un pat nelielos teikumos! Piemēram, mūsu rīts sākas ar sasveicināšanos - Rasa iznāk no savas istabas, ierauga brāli un jautā: "Čau, bēbis! Kā iet?" Kad baroju mazo, viņai ļoti patīk komentēt notiekošo: "Ņam, ņam bēbis! Pups!" Kad puika saraudas, nereti jautāju: "Nu, bēbi, kas ir?" Nu jau pie katra raudiena šo jautājumu uzdod arī Rasa: "Kas ir, bēbis?! Kas ir, bāļis (brālis) ?!" No manis pārņemts arī "Kuš! Bēbis čuč!", kas tiek nočukstēts ar pie mutes pieliktu rādītājpirkstu. Un tā tālāk... Tiek kopēta pat intonācija! Variācijas ir visdažādākās, un mēs, vecāki, esam sajūsmā par katru jaunu vārdu/ teikumu.

Rasas valodas attīstību noteikti visvairāk veicinājušas dažādas grāmatas un dziesmas. Grāmatu mums ir daudz - visvairāk bilžu, kurās iespējams iebakstīt ar pirkstu un pajautāt: "Kas tas tāds?" un saņemt atbildi: "Kaza!", "Cūka!", "Kaote!" (karote), "Pīļe!" utt. Labs palīglīdzeklis valodas attīstībā ir arī dažādas rotaļlietas un parasti sadzīves priekšmeti, kuru nosakumus meitai patīk atkārtot pēc manis (lelle, kaķis, lācis, karote, krūze, vanna u. c.). Bieži dziedu arī dažādas dziesmas - gan "Aijā, žūžū" pirms miedziņa, gan Reiganu "Apelsīnu" latviešu un krievu valodā, gan Teletūbiju tēmu, gan daudz ko citu. Iecienīti ir arī dažādi skaitāmpanti: "Vāru, vāru putriņu, peici milti katlā" un "Iet kaza ragus grozīdama, kam durs, kam nedurs..." u. c., kas tiek pavadīti ar dažādām kustībām. Bieži dziedu līdzi arī mūsu "Fisher Price" dziesmu grāmatai - par autobusu, par apelsīnu, par bumbu, par cepumiem utt., un tad meita platu smaidu klausās un "dīdžejo" - šķir lappuses, un es dziedu viņas izvēlēto dziesmu.

Un kā gan bez Youtube burvības šajā vecumā! Esam skatījušās un klausījušās visdažādākās bērnu dziesmiņas gan latviešu, gan krievu, gan angļu valodā. Pēdējā laikā saceram arī pašas! Mūsu dziesmiņas gan ir visai neglītas, piemēram, pašreiz "topā" esošā ir par kakāšanu, jo ļoti gribas lielo māsu atradināt no pamperiem, lai mammai vieglāka dzīvošana. Tad nu mācām likumsakarības: "Tētis kakā! Mamma kakā! Bēbis kakā! Rasa kakā! Visi kakā baltā podā!" Nu jau Rasa ne tikai dzied līdzi, bet arī sacer pati: "Peļķe kakā! Krūze kakā! Kluči kakā! Kvā - kvā kakā!" Esam pārsmējušies un ļoti ceram, ka dziedāšana attīstīs be vien runāšanu un sacerēšanu, bet arī podiņa apgūšanu :)

Protams, meita saprot daudz vairāk nekā māk izrunāt - piemēram, vienīgā ķermeņa daļa, kuru meita nezina, šķiet, ir vienīgi dibens, jo pati to neredz un nevar ērti parādīt - visas pārējās apgūtas jau sen.  Dažādos saimnieciskos darbiņos arī  tiek asistēts - izmests pampers vai banāna miza, pienesti savi / mani zābaki, ieslēgta gaisma u. tml. Nu tiem pievienojusies arī brāļa pampera atnešana un atrasts autiņu krēms.

Un tā atkārtošana, atkārtošana un vēlreiz atkārtošana! Rūpīgi jāseko tam ko runājam, jo Rasa šobrīd ir kā sūklis - veikli uzsūc un atkārto arī ne tik glītos vārdiņus, tad nu mums, vecākiem, ir uzdevumus tos visus izskaust no savas leksikas.

Atceros, mamma stāstīja, ka 2 gadu vecumā es viņai esot jautājusi: "Mammu, kas tas ir - tanks?" (tobrīd bija barikāžu laiks). Ceru, ka manai meitai šādus jautājumus uzdot nenāksies (ja nu vienīgi skolotājai vēstures stundās), tomēr vārdu krājumu un valodas attīstību šajā vecumā no viņas ļoti ceru sagaidīt līdzīgu. Ir mērķis! :) 

Paldies, ka izlasījāt!

Pastāsti, kā veicini bērna valodiņas attīstību un laimē Gudro kucēnu!