“Baltais troksnis” un citi fona trokšņi labākam miedziņam

Ievas_mamma
Ievas_mamma 6. decembris 2017 20:54
163

Jau no 4 mēnešu vecuma meitas naktsmiers ir saraustīts. Ikdienā pie tā esmu jau pieradusi – ilgāk par pāris stundām bez atmošanās nogulēt vairs nemaz nespēju. Ja ikdiena vēl ir paciešama, tad zobiņu nākšanas laikā naktis līdzinās murgam, kad gulēt neizdodas nedz man, nedz draugam, par mazo nabadziņu nemaz nerunājot. Esmu mēģinājusi gan homeopātiskās svecītes, gan dažādus gēlus, gan arī smaganiņu masāžu – nekas nelīdz, bet pēdējo meitiņa pat neļauj. Vienīgais, kas palīdz, ir Nurofen, bet to esmu devusi vien pāris reizes.

Tā kā dienas laikā veļasmašīnas, elektriskā sildītāja un televizora trokšņi, manuprāt, ļauj meitai gulēt ciešāk (lai gan nezinu kā būtu, ja nāktos gulēt ilgāk par stundu vai divām no vietas), aizdomājos, ka varbūt tas varētu darboties arī nakts laikā. Līdz šim guļam pilnīgā klusumā.

Saprotu, ka zobiņu nākšanas laikā “brīnumlīdzekli” atrast neizdosies, taču varbūt tas, kaut nedaudz, palīdzētu. Galu galā, arī laikā, kad zobiņi nenāk, Ievas miedziņš ir stipri saraustīts.

Varbūt kāda mierīga mūzika fonā var kalpot arī kā palīglīdzeklis bērniņa ceļā pašam uz savu istabu…?

Tāpēc vēlējos jautāt jums, mammas, - vai tas darbojas? Vai kāda ir mēģinājusi? Vai šis vecums (pēc gada) nav laiks, kad no šādiem paradumiem jāsāk atradināt, tātad – vai neradīsies paliekošs pieradums ar kuru vēlāk būs grūtības sadzīvot?

Priecāšos, ja padalīsieties ar saviem viedokļiem un pieredzēm. :)

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Ievas_mamma 9. decembris 2017 12:32 Laura SeMa

Paldies! Jā, viņa guļ mūsu istabā un mostas tiklīdz sākam grozīties gultā. Pie katras skaņas! Pa lielam mums viss vienādi. Paldies! :)

Laura SeMa 8. decembris 2017 01:02

Pirmkārt sākšu ar to ka mana meitiņa no 3 mēn pa dienu guļ vien 20-30 min. Sākumā trakoju pati jo neiespeejami kautko izdarīt beigās samierinājos un nu tā ir norma. Pa nakti mazā vairāk vai mazāk guļ bet saraustīti, grib vai knupīti vai vispār pat paauklē un reizeem pat 1h uz rokām. Beigās pēc bairākiem eksperimentiem ar jebko nonācu pie secinājuma, ka jo paēdusi kārtīgāk meitiņa jo vieglāk ar visiem citiem procesiem, porcijas manai dāmai vajadzīgas sātīgas maltītes. Zobiem mums ļoti līdz Kamistad smēre un kvalitatīvākam miedziņam pietiekoši ēdiena un šķidruma viscardienas garumā. Vēl ir joks ar dienas gulēšanu ka ja viņai aizejot gulēt ir klusu gājis televizors, neskatoties uz to ka viņa guļ citā istabā es nedrīkstu to izslēgt, mazā parasti pamostas ja izslēdzu. Naktsmieram esmu ievērojusi ka meitai traucē mūsu skaņas grozoties gultā varbūt pat krācot utt. Respektīvi reizēm gadās ka vecāki traucē bērmam. Mums meitiņa no pirmās dienas guļ savā istabiņā un tikuntā dzird ja kāds nemierīgi guļ. Kad ir nācies gulēt ar meitiņu vienā istabā tas ir murgs man pašai, esmu augšā pat tad ja vienkārši mazā nomaina gulēšanas pozu. Principā raustīts miehs man un līdzarko meitiņai jo bērns tomēr baigi jūt mammīti. Es ieteiktu atsevišķu istabu bērnam ja tādas nav un varbūt kādus dabas trokšņus fonā bet monotonus bez liekiem skaņas pastiprinājumiem.

Atslēdziņa578 7. decembris 2017 14:19

Kā man citas mammas bija teikušas, pret sāpošiem zobiņiem bērniņam palīdz dzintaru krellītes, ko bērniņš nēsā ap kaklu. Pati neesmu tā izmēģinājusi, bet vasaras laikā esmu redzējusi dažiem bērniņiem šādas krellītes ap kaklu.
Lai bērniņam būtu mierīgāks miedziņš naktī var izmantot "smaržīgās lupatiņas", kuras jāliek uz sejas. Šādas lupatiņas parasti var nopirkt kādos svētku tirdziņos (citur neesmu meklējusi). Protams, svarīgi, lai istabā pirms gulētiešanas būtu svaigs, nepiesmacis gaiss (diemžēl sildītāji rada piesmakušu gaisu, tāpēc ka saceļ putekļus gaisā, un ir grūtāk elpot (tas pat nav īsti atkarīgs, cik daudz māju tīra no putekļiem, jo gaisā tie atrodas tāpat).
Dažkārt bērnam jāļauj naktī vienam pašam gulēt gultiņā un ļaut izraudāties no sirds. Mamma tikai var pienākt klāt, pateikt, ka viņa ir te pat, bišķiņ paglāstīt mazuli un tad atkal iet prom (svarīgais noteikums neņemt bērnu rokās). Nav pie bērna jāiet arī klāt ik pēc 2 minūtēm. Jāļauj izraudāties, bērniņš sagurs, un saldi čucēs. To māca gan omes, gan mammas, gan gudrās grāmatas. Tā bērnam iemāca disciplīnu, ka viņš nemanipulēs ar vecākiem kad viņam sagribēsies, pēc katra sava pieprasījuma, niķa. Iespējams, pēc šādas rīcības bērns sāks vēl vairāk brēkt, bet vecākiem jāsaņemās ar pacietību, savu stingro nostāju, un saprast, ka daudzkārt bērnam mēs varam palīdzēt, kaut ko viņam neiedod, vai tiešāk sakot, neskrienot pēc viņa stabules.
Svarīgi arī vecākiem apzināties, ka šādi darot, tu neparādi, ka esi "slikts vecāks", bet tu esi pārāks par bērnu, un bērnam ir jāpakļaujas tev, nevis otrādāk. Tā mēs bērnam palīdzam, viņam vēlāk būs vieglāk dzīvot, līdz ar to arī vecākiem.
Pašai ir 2 bērni, katrs izgājis šādu skolu, tagad visi guļ ļoti labi, gan pa dienu (3-4 stundas), gan pa nakti, no 22:00 līdz 7:30. :)
Lielāka cīņa šeit ir pašiem ar sevi, ne ar bērniem, galvenais jābūt stingrai nostājai. :)