Drukāt
Veiksmīgu krūts barošanu nosaka secīgi soļi, kas sākas jau grūtniecības laikā, noskaņojoties pozitīvi krūts barošanai, kā arī nepadošanās piena krīzes dienās.
Noskaņošanās grūtniecības laikā
Tā kā krūts barošanu uzskatīju par vienu no dabiskākajām lietām, kā arī apzinoties, cik tā ir laba gan bērniņam, gan māmiņai, nosolījos sev, ka darīšu visu iespējamo, lai varētu savu bērnu barot ar krūti līdz gadam un varbūt pat ilgāk. Gribējās savam bērniņam dot visu to labāko.
Ievācu visu iespējamo informāciju par krūts barošanu, apmeklēju pirmsdzemdību lekciju par zīdīšanu pie Diānas Zandes.
Mazliet gan satraucos par to, vai mazā pareizi ņems krūti plakano krūšu galu dēļ. Bet lasīju, ka pat ar ievilktiem krūtsgaliem iespējams normāli zīdīt. Satraukumam nebija pamata, jo mazā krūtsgalus pati "izzīda" uz āru.
Grūtais sākums
Meitiņa pirmo reizi pie krūts tika pielikta dzemdību zālē. Viss izdevās!
Pirmajās dienās svarīgākais likās mazo likt pie krūts pēc iespējas biežāk un neiejaukties dabiskajos procesos ar piena atslaukšanu. Krūtis gan ļoti piebrieda, bija karstas un sāpīgas, bet mastītā neiedzīvojos, jo mazā dūšīgi ēda, kā arī vīrs bija pagādājis slaveno kāpostgalviņu, kas lieti noderēja.
Pēdējā dienā pirms došanās mājās sāka sāpēt krūšu gali. Prasīju māsiņai, vai mazā pareizi ņem krūtsgalu. Viņa paskatījās un teica, ka viss kārtībā, ka nedēļas laikā krūšu galiem būtu jāpierod.
Kad atbraucām mājās, sūtīju vīru uz veikalu pēc silikona krūšu aizsargiem, jo barojot no sāpēm bija jāraud.
Tā nu mazo baroju ar krūšu aizsargiem, krūtis bieži vēdināju, lietoju gan Bephanten ziedi, gan Purelan ziedi. Krūšu gali mazliet sadzija. Ik pa reizei mēģināju barot bez uzliktņiem, bet sāpēs atgriezās un krūšu gali sāka plaisāt.
Reiz barojot viens sāka asiņot un mazā sadzērās asinis. Pēc tam viņai 3 reizes pēc kārtas bija ogļu melna vēdera izeja, kas mani sākumā nošokēja.
Jau samierinājos ar to, ka ar krūšu aizsargiem būs jābaro visu laiku. Bet tas bija tik neērti.
1. mēneša beigās piedzīvojām tā saucamo "piena krīzi". Biju galīgi izmisusi, jo mazā neņēma krūti un tikai bļāva. Nolēmu nepadoties un turēju viņu pie krūts visu laiku. Pāris dienu laikā viņai izdevās "saražot" sev nepieciešamo piena daudzumu nākamajam mēnesim. Vairāk šādas krīzes neesmu piedzīvojusi. Pieniņš vienmēr ir pietiekami.
Tas ir tik vienkārši un ērti!
Kad mazajai apritēja 2 mēneši, nolēmu atbrīvoties no krūšu aizsargiem, jo no to ilgstošas lietošanas, krūšu gali bija cietuši - bija atmiekšķējušies un jūtīgi. Vienkārši izmetu uzliktņus.
Sākumā bija sāpīgi un krūšu gali asiņoja. Bet pēc nedēļas jau viss bija labi. Tagad krūts barošana likās vēl ērtāka.
Ja vēlos kaut kur iziet ārpus mājas, pienu atslaucu un atstāju pudelīti vīram.
Mazajai tagad ir 5 ar pusi mēneši un no mana pieniņa vien viņa ir pieņēmusies svarā par 5 kg no dzimšanas svara. Maisījumu neesmu devusi ne reizes, kaut gan tad, kad bija "piena krīze", šāda doma manā galvā pavīdēja.
Domāju ar krūti mazo barot vismaz līdz 1 g. un 3 mēnešu vecumam.
Uzzini vairāk par krūts zīdīšanas stāstu konkursu ŠEIT!
Nedomājiet neko sliktu un nekas slikts...
izdevās mazo barot līdz 1,3 gadu vecumam, varbūt pat
barotu ilgak, ja mazā nekostu tik traki...
asaraam baroju mazo..ziedu kruutsgalus ar savu pienu,ar
bepantena ziedi..un viss aizgaaja..Esmu meeginaajusi
atslaukt pienu un dot beernam,bet vinja needa..Turpinaaju
dot kruuti un tagad tik ''karaajas'' mammai pie pupa jau 5
meenesi
silikona uzgaļus - pilnīgi cita lieta
trīs mēnešu vecumā pati ar rociņu viņus nogrūda no
krūts un sāka ēst bez tiem. Biju no krūts barošanas
speciālistiem saklausījusies, ka ar uzgaļiem bērns
neiemācas pareizi zīst utjp manā gadījuma tā
neizrādījās patiesība.
bet vispār krūts barošanu kaut kā nepareizi pasniedz -
it kā šausmīgi sarežģīts pasākums utjp, bet tas ir
TIK DABISKS pasākums, ka topošajai mammai, manuprāt, tam
jabūt galvā kā pašsaprotamai lietai.
Atceros pēdēja vizītē pirms dzemdībām pie dakteres -
viņa man pajautāja, vai taisos barot ar krūti - man tas
bija liels pārsteigums, jo nekāds cits barošanas veids
pat prātā nenāca. Savukārt, kad aizvedu mazo uz
kårtējo pārbaudi pie pediatres 3mēn. viņa bija
pārsteigta, ka vēl ir mammas, kas baro ar krūti pat
šajā vecumā, viņa, protams, paslavēja, bet es no
kabineta izgāju ar domu, ko domā mammas, kas var barot,
bet nebaro....
Ar otro bērnu vienmēr ir vieglāk
Diāna Zande vēl konsultēs, jo ja vciņa nevarēs man
palīdzēt, tad neviens nevarēs, ļoti gribētu otro bērnu
barot ilgāk nekā pirmo!!