Nezinu, cik tas ir svarīgi, bet es gribētu pastāstīt, kā man gāja ar krūts barošanu un ļoti ceru, ka ar otru mazuli tā nebūs.
Mums dikti grūti gāja, tādēļ smeļoties dažādu informāciju, ceru, ka otram bēbim līdzēs. Nu dēlam ir divi gadiņi un mātes piens jau sen vairs nav. Kad mazais piedzima, likās, ka viss ir labi, lai gan man vienas krūts galiņš bija labi satverams, bet otru visu laiku vajadzēja pašai veidot, lai bērnam vieglāk to satvert.
Likās viss labi, līdz ko pārbraucām mājās, gan bija traki. Man krūtis traki piebriedušas sāp, dēls bļauj, ēst gribas, bet krūti neņem un vis. Tad nu vīrs nāca talkā, jo es dikti nervoza un impulsīva sāku trakot nezināju, ko darīt, kā tikt galā, pati raudu, jo dēls grib ēst. Tad pa abiem ar vīru ar parasto pumpīti pumpējām pienu, protams, slaucu, devu pudelīti, bet arī ar krūti cīnījos neņēma un visu laiku bļāva kā traks līdz ko liku krūti.
Nopirkām slaucamo aparātu un cīnījos ar to. Pamanījām, ka dēlam metas pumpiņas, sakumā ārsts teica, ka sviedrene, kā nu ne kāda sviedrene, alerģija. Gājām pie dermatologa, man dikti laba daktere trāpījās viņa man palīdzēja ieteica, kā labāk slaukt pienu. Nopirku elektrisko aparātiņu, kādu nedēļu nomocījos, man krūts gali plīsa pušu, asiņoja, tad metu mieru un iepraktizējos slaukt ar rokām.
Biju visa uz nerviem dēls bija nemierīgs un niķīgs, viņam bija stipra alerģija izsitumi bija pa visu ķermeni, secinājām, ka es nedrīkstēju daudz ko ēst, stipri kritos svarā, visu laiku dzēru tējas, lai tik turas piens un nepazūd es pēc iespējas ilgāk gribēju barot ar savu pieniņu, naktis bija galīgi negulētas, jo ik pēc laika cēlos un slaucu pienu. Kā lielāks kreņķis, tā piens palika mazāk, bet dēls auga un ēšana ar bija lielāka. Man vairs nebija spēka cīnīties. Mana diēta jau bija tik liela, ka vairs nevarēju.
Astoņus mēnešus slaucu pienu ar rokām, lai tikai dēlam būtu mātes piens, biju visa uz nerviem, dēla alerģija mani nomocīja līdz spēku izsīkumam, tad palēnam pārtraucu, ja nebūtu man tās trakās diētas un dēla alerģija, pieļauju domu, ka līdz gadiņam noteikti slauktu ar rokam pienu.
Ļoti ceru, ka nākamajam bērnam tā nebūs. Tas liels padoms māmiņām, kuras slinko un es ziņu ļoti daudz māmiņas, kurām šāda situācija un aiziet maisījums rokās un bez problēmām un tāpat malači tās mammas, kuras dikti cīnās un cenšas barot pašas ar krūti vai dara visu, lai bērniņš ņem krūti un ēd mammas pieniņu.

pats zīst, tad iesāku viņu barot ar noslauktu pieniņu (
arī mēs tikām līdz 8 mēnešiem). Pirms 13 gadiem tādu
smalku aparātu nebija, varbūt ja arī bija tad dārgi
maksāja, tāpēc iesāku atslaukt ar rokām un pēc kada
laika tas aizgāja ļoti ātri. Tā ka vajag tikai
pacietību un tas arī vis.
mīkstu )
vien nesanak barot,jo loti jutigi kruts gali,dazreiz
savilkusi zobus bet baroju.esmu izmeginajusi visadus veidus
lai tik loti nesapetu,gan avent kremus,gan bepanten,gan
purelan,bet efekts loti minimals.varbut kadai ta ir bijis ko
vel varetu darit?
tikai vienreiz slimnīcā, kad arī krūtis bija tik ļoti
piedzītas, ka bērniņš nevarēja saņemt...klausos 'jums
gandrīz visām pumpīši mājās, man gan pat prātā
neienāca, ka varbūt tādu vajadzētu!
Bet, mammīte malacis - tas ir apbrīnojami!
viss
vieglāk un nesāpīgāk ir to darīt ar rokām.
pieniņu,,,,es nezinu vai izturētu, ja mums būtu tapat kā
jums...
arii taads ir - gadiijumam, ja dodos prom, tad atstaaju savu
pieninju pudeliitee
"uzgaliishiem"...saakumaa arii traki gaaja.
labais !
nedaudz vairāk un tad tika pie pudelītes mazais un pupu
vairs neņēma, un nekādas vecmātes, kas uz mājām
brauca, ne klaudija hēla nevarēja palīdzēt...tagad
mazajam 10 mēneši un joprojām slaucu pieniņu ar
elektrisko medela swing pumpīti ( baigi labais ) un
turpināšu kamēr vien piens būs... un citām mammām, kam
mazais pupu neņem ar iesaku nepadoties un barot mazo ar
savu pienu- parēķiniet cik maisījumi maksā- es
sarēķināju, ka esam ietaupījuši tuvu 800 ls visu 10
mēn laikā...normāli, ne un cik veselgi...un tāpat
ļoooti ceru, ka ar otru bērniņu pieredze būs daudz
labāka un varēs barot ar krūti...
barot ar krūti, un tāpēc, to nevar nosaukt par slinkumu.