Drukāt
No rīta pirms braukšanas uz Rīgu piepūtām balonus un izkārām aiz loga. Pirmo pusi dienas, tētis bija darbā, savukārt es izskrēju savas lietas, masāžu, manikīru.
Bet pēcpusdienu nolēmām veltīt kopīgai pastaigai visiem trijatā, jo tad, kad blakus ir gan mamma, gan tētis Amanda ir mierīgāka, smaidīgāka. Pa ceļam man tā sagribējās ieiet McDonaldā, kur nav būts vairāk kā gadu, uzkost frī kartupelīti.
Tālāk devāmies uz operas pusi, kur tik skaisti ir iekopts skvērs. Tur kur agrāk bija stāvlaikums, tagad puķu dobe. Kad Rīgā biju diendienā, tad vairāk vai mazāk zināju visu, kas kur notiek, tagad eju pa ierastajām ielām un brīnos, cik daudz kas ir mainījies, tik īsā laika sprīdī.
Atpakaļ uz mašīnu devāmies caur Berga bazāram.
Ierodoties mājās, mūsu baloni atradās tur pat, kur atstājām no rīta, žēl, ka apkārtējos logos nebija redzami baloni.
Mājās uz sirsniņām uzrakstījām Amandai novēlējumu gadam, ielikām aploksnē un nākagad 1. jūnijā lasīsim, vai ir peipildījies. Tagad galvenais noturēties un nepalūrēt, ko tētis novēlējis Amandai.
Apsveicu, meitiņ, tā ir tava diena un mamma ar tēti tevi ļoti mīl un sargās cik vien spēs.
internetā!
uzrakstījām vēlēšanos, lai pēc gada pārliecinātos
par piepildīšanos.