Ziemassvētku brīnumi sākušies, šodien esmu kļuvusi par dubultomīti.

Tie ir tik īpaši vārdiņi- ES ESMU MĀMIŅA. Uz lūpām ir smaids, uz pasauli tu sāc raudzīties daudz maigāku skatu. 

ES ESMU OMĪTE. Šajos vārdos ir kaut kas noslēpumais un maģisks. Tu vairs neesi mamma, bet turi rokās ko ļoti tuvu. Tagad tu esi atbildīga ne tikai par savu bērnu, bet arī par mazo cilvēciņu, kas tavu dzīvi izmaina līdz nepazīšanai.

ŠODIEN ESMU KĻUVUSI PAR DUBULTOMĪTI.

Man ir maza mazmeitiņa, maza mīļa mazulīte 50.cm gara un 2800 smaga. Mans lielais dēls ir kļuvis par tēti, bet mazā smalkā vedekliņa tagad ir māmiņa.   

Ko tas nozīmē man? 

Es nemanot esmu pārkāpusi dzīves nākošo slieksni. Negribētu lai mani sauc par vecmāmiņu, bet ļoti patīk, ka sauc mani par "omi". Gustiņš gan vēl mani nesauc nekā tikai smaida un stipri saspiež rociņas ap kaklu.  

Es esmu gados jauna omīte un ja man būtu bijusi iespēja, noteikti būtu arī vēlreiz māmiņa, bet tā kā laiks ir pagājis, tagad būšu mīļa omīte saviem mazbērniņiem. Nav svarīgs nosaukums, galvenais, lai mazulim apkārt ir cilvēki, kas viņu ļoti mīl.