Superbēbīša māmiņas blogs: Tā mums iet!

Šobrīd viena brīnumskaista juankundze lūkojas loga virzienā un, šķiet, ka uz mirkli ir piemirsusi, ka mīļākā vieta ir mammas klēpī, pie pupa :) Tāda apgarota un laimīga! 

Mazā Līna Grieta nu jau 24 diena kā kopā ar mums un melotu, ja teiktu, ka mums iet garlaicīgi :) 

 pirmie ieraksti atmiņu grāmatā veikti - pēdiņas un rociņas uzzīmētas, pirmās vēstules jau noliktas un laba vēlējumi un vārdi arī pierakstīti un saglabāti! 

Atceroties pirmās dienas, likās, ka man rokas pa īsu! Trešajā dienā iedzīvojos galvas sāpēs un asarās, jo likās ,ka pilnīgi neko nesaprotu, ka piena nepietiek, ka mazajai vēders sāp un līdz tādām muļķībām kā :''viņa mani nedzird'', ''esmu slikta māte, jo nesprotu, kāpēc viņa raud'' un vēl milzum daudz ''aizraujošu'' domu.

Esmu ārkārtīgi laimīga jo esmu tikusi pāri lieajām sāpēm, kas pavadīja ikvienu ēšanas reizi pie krūts un šobrīd ''tfu tfu tfu'', nekas neliecina par to, ka ar pieniņu būtu problēmas. To gan varēsim pateikt pēc pirmās svēršanās, dodoties pie dakteres! Bet meitiņa ēd - ar neapskauzamu regu;aritāti un mamma priecīga, ka var viņu barot :) 

šobrīd, jā, nu patiesībā tikai kādas 2 nedēļas pēc kopā būšanas tā līdz galam iemācījos saklausīt visu to, kas ar mazo notiek! Iemācījos saprast vai gribās ēst, vai sāp puncis vai vienkārši trūkst mazliet mīlestības un tuvuma! 

Jau trešajā dienā pēc dzemdībām pie mums uz pirmo vizīti atbrauca daktere, kura man iedvesa mieru par to, ka ne jau uzreiz bērniņš spēj reaģēt uz visu, tas par to, ka man likās, ka viņa mani nedzird.. apskatīja nabiņu, pārbaudīja reakciju, izstaipīja rokas, kājas un atzina Līnu Grietu par veselu un labu meiteni esam :) Sarunājām  nākamo vizīti, kad dosimies jau pie dakteres, paskatīties kas notiek viņas kabinetā! :) 

Tad pie mums paciemojās arī māsiņa, kura ar gribēja uz jauno pacienti palūkoties, tad nu aicinājām ciemos un tikām galā ar jautājumiem par sāpošiem vēderiem, gan mammai, gan meitai un sapratām, ka ja ne mammas paranoja par to, ka ik pa laikam kaut ko ne tā dara, - viss ir lieliski un tiekam ar visu galā. jā - un pateicoties māsiņas padomam un iedvesmai par gultas vietas maiņu, sarunājām arī ar meitiņu, ka gulēt savā gultiņā ir daudz foršāk, nekā pie mammas :) 

Jā - mums ar gulēšanu gultiņā bija dikten liels krenķis. ne dienu ne nakti negulēja, raudāja un bija ļooti neapmierināta! !Beigās nonācām pie secinājuma, ka iespējams pie vainas kāda ādere vai kāds cits neredzams spēks, jo mirklī, kad gultiņu pārbīdijām - ar gulēšanun gultiņā - pilnīgi nekādu problēmu! 

Vēl mums nu jau ļoti patīk iet vannā :) vanojam abi - gan mamma, gan tētis. un ja pirmās reizes gājām pa pāris minūtēm, tad nu jau prasās vannošanās laikā pieliet vēl siltu ūdeni, jo negribas to labsajūtu pārtraukt vnk beidzot vannošanās priekus, jo atdzisis ūdens! Vannītē ejam regulāri, katru vakaru, plus, mīnuss vienā laikā, lai veidojas režīms un sapratne, ka pēc vannošanās jādodas čučēt uz nakti! ko arī lieliski līdz šim saprotam! :) 

Par gulēšanu naktī - ceļamies tā pat ik pēc 3 stundām un ēdam! un ēdam kārtīgi. Pirmās naktis, kamēr baroju meitiņu, pati sēdus arī pāris reizes piemigu, nu jau pierasts :) 

Vēl mums vakaros ir brīnišķīga tradīcija, kas patīk lielajam brāilm - lasīt māsai pasakas! 

Nu redz kā - Līna Grieta saka, ka pietiek rakstīt - sāk man stāstīt un tā diezgan uzstājīgi, ka dators jāoliek nost un jāņem viņu rokās mazliet pabarot! :) 

viņai šobrīd priekšroka - tādēļ, pagaidām atvadamies, bet nu mazulietiņ paspējām arī pastāstīt kā mums iet! 

Visā visumā - vēljoprojām , mazais cilvēkbērns liek mums smaidīt. 

un vispār - neiestāstīsiet man, ka bērniņi smaida apzināti no 2 mēnešu vecuma! Mana Līna Grieta man uzsmaida katru reizi, kad paņemu viņu rokās un sāku ar viņu runāt! Un tajos mirkļos - kājas ļimst un sirds met kūleni! tik ļoti īpašs un valdzinošs ir bērniņa smaids!