Tā diena ir klāt- mūsu aklais randiņš un mīlestība uz mūžu!

17.10.2016 bija diena, parasta drēgna rudens diena, kad devāmies ar draugu roku rokā un bēbīti puncī uz Rdzn lai beidzot satiktos!

Pirms tam biju daudz domājusi par dzemdībām, un atzīšos, ļoti ļoti baidījos.. tāpēc par tēta dalību dzemdībās man divas reizes nebija jādomā, to darīsim kopā!

Visa diena bija viegla, ēdu tabletītes, gāju uz tonīsiem, nekas nesāpēja, jo nekas jau arī nenotika un uz priekšu nekustējās, līdz plkst 18 dakteres izlēma pārdurt ūdeņus! Iztikām bez epidurālas anastēzijas, kā biju gribējusi, taču, bija apsprieduši arī variantu, ja ļoti sāpēs tad teiksim viņai JĀ vārdu!

Sākās regulārās kontrakcijas, es elpoju, draugs ar aplikācijas palīdzību skaitīja kontrakcijas, ar rokas saspiešanu norādīju kad sākas un kad beidzas, sapratāmies bez vārdiem! Viss ritēja raiti uz priekšu un jau 21:40 devāmies augšā uz 7.stāvu- dzemdību telpu!

Izkāpjam no lifta, visur apkart kliedzieni, spiedzieni, bet tajā brīdī to nedzirdu.. biju no kursiņiem sevi ieprogrammējusi- elpo, tikai elpo, kliegšana nelīdzēs tikai nogurdinās, elpo un esi mierīga..Tā arī darīju, elpoju un klausīju personāla norādēm kad spiest un teikt ščššš .. pirms pēdējā spiediena mani spēki jau bija uz izsīkšanas robežas, vecmāte saka-vēl nedaudz galviņa jau ir ārā, pienāca draugs, saspieda man roku, otru uzlika uz pleca un pačukstēja- vēl pēdējo! Tas deva man MILZU spēku un mūsu sirsniņa bija ārā :)

Plkar 22:15, pirmdienas vakars.. mūs padarija par citiem cilvēkiem, nu labi, ne gluži citiem, bet savādākiem- par vecākiem, par ģimeni! Nav skaistāka brīža pasaulē par mazās sirsniņas ienākšanu pasaulē :))

Milzīgs paldies RDzN personālam un vēlmilzīgāks mūsu super tētim! Lai visām māmiņām mierīgs gaidīšanas laiks un vieglas dzemdības un sirsnīgs satikšanās brīdis