Saskarsme ar mazuli no pirmajām dzīves dienām

Kad komunicējam ar mazuli, sarunājamies ar viņu, mēs, protams, gribam, lai viņš pēc iespējas ātrāk saprastu, ko sakām un saprastu arī sacītā jēgu. Bet komunicēšana ar mazuli nav tikai vārdi, tā ir arī pieaugušo rīcība, piemērs, ko vēlāk bērni atdarina.

Audzināšana - tā ir balss skaņa, tās pustoņi, jo dažkārt ir gan mazliet jākaunina, gan arī jāpaslavē mazais cilvēks, un to var izdarīt gan ar vienu skatienu, gan čukstu, bet mazuļa apziņā tas var izskanēt kā kaut kas skaļš un košs, ja viņš iemācīsies ieklausīties.

Kā sarunāties ar jaundzimušo?

Pats pirmais vecāku un mazuļa saziņas veids ir taktilā saziņa, kas notiek caur pieskārieniem. Mazulis vēl nesaprot vārdus, neredz vecāku sejas, bet ļoti labi jūt pieskārienus savai ādai. Viņš var nomierināties, atslābināties, ja mammaz pieskārieni ir maigi un glāstoši, viņš var sākt raudāt, ja mamma pēkšņi kļūst straujāka, izdarot asākus, steidzīgākus pieskārienus. Pieskārienu valoda ir ļoti saprotama un pieejama abiem - gan mazulim, gan mammai.

Pirmajos dzīves mēnešos mazulis kopumā ir atkarīgs no pieaugušo aprūpes - viņam tiek mainītas autiņbiksītes, viņu pārģērbj, baro, ieziež ar krēmu, vanno, masē, un ar viņu vingro. Dažas māmiņas neaizdomājas par pieskārienu nozīmīgumu, ja runājam par mazuli, un izdara asas, straujas kustības, necenšoties lieku reizi mazuli paglāstīt, "parunāties" ar viņu caur pieskārieniem.

Mazulis, kas vienmēr jūt mammas maigās rokas, jūtas pārliecinātāks, viņš labāk attīstās un ir mierīgāks.

Protams, nevajag pārspīlēt, visu laiku bučojot mazuli, kā to dara citas māmiņas, kam ir vecāku hipermīlsetības izrādīšanas vēlme, bet maigi pieskarties mazulim, dodot iespēju viņam saprast, ka mamma ir tepat blakus, un mamma viņu pasargās, atbalstīs, mīlēs un rūpēsies par viņu.

Kad mazulis kļūst vecāks, nākas viņu dažkārt paraustīt, nosēdināt vietā, cenšoties, lai viņš pamanītu, iegaumētu to, ko viņam saka pieaugušais. Daudzu vecāku arsenālā ir savi "galējās robežas" pieskārieni - bērns tiek iepliķēts, saķerts, strauji pagrūsts utt. Pat parastākais ģērbšanās process, gatavojoties pastaigai, mazulim var sagādāt ciešanas, kad vecāki mēģina viņa apģērbam aiztaisīt neskaitāmās pogas, rāvējslēdžus utt. Ja kustības tajā brīdī vēl ir straujas un asas - bērns pretosies

Psihologi jau sen pierādījuši, ka bērni, kas iepazinuši vecāku maigos pieskārienus kopš dzimšanas, labāk saprot skatiena, žestu valodu, viņiem nav problēmu ar uzvedību, uz viņiem nenākas kliegt, vai vēl sliktāk - viņus nenākas iepērt. Kā mamma ņem mazuli rokās? Maigi, plūstoši, rūpējoties par to, lai viņš nesabīstas, nesatraucas? Vai arī strauji, ātri, pavirši kā lupatu lellīti? Tieši tā ir pirmā valoda bērnam, pirmā komunikācija ar vecākiem, un nepiešķirt nozīmi pieskārieniem nedrīkst. 

Runas tonis un temps

Jaundzimušais nesaprot mammas sacīto, bet var sākt raudāt, ja mamma pasaka kaut ko rupju, izsakās skaļi, un, protams, viņš var sākt smaidīt, dzirdot mammas maigo, mierīgo valodu. Skaļa vecāku balss, ja mazulis pastāvīgi to dzird, izdara spiedienu uz bērnu, parāda viņam vecāku spēku, autoritāti, un mazulis pakāpeniski iegūst zemu pašvērtējumu, kļūst bailīgs, vai tieši otrādi, kaprīzs, nepaklausīgs. Audzinošās mammas un tēta sarunas, pat, ja tās ir pašas pareizākās, skaļos toņos, neiedarbosies uz bērnu nekad, jo bērns dzirdēs tikai paaugstināto toni, nevis to, kas tajā sacīts.

Ja mamma ar mazuli sarunājas ļoti ātri, bērns var sākt nervozēt, kļūt nemierīgs, viņu vārdu birums var satraukt, viņš neveiksmīgi mēģina saprast mammas toni, viņas noskaņojumu šajā runā, un tomēr to nespēj. Monotona runa mazuļa ausīm ir neinformatīva, viņš ar prieku klausīsies mammas stāstos, ko viņa viņam klāstīs mierīgā balsī, bet ar emocionāliem, atšķirīgiem toņiem. Priekš bērna der izstrādāt pat speciālu, jautru, rotaļīgu runas intonāciju, kas viņu iepriecinās, nomierinās, un sniegs viņam daudz vairāk informācijas kā kliedziens vai pārlieku mierīga, vienā tonī ieregulēta runa. 

Mammas skatiens ir vēl viens māmiņas un bērna komunikācijas veids, kas noteikti jāizmanto kopš mazuļa pirmajām dzīves dienām. Bērns sākumā neatšķirs mammas seju no citām, bet pakāpeniski, saskatot viņas sejas aprises, viņš ar prieku lūkosies arī radinieku sejas vaibstos, mēģinot noķert viņu skatienu. Vecāks mazulis var ļoti aizrauties ar rotaļāšanos, bet arī viņam ir ļoti svarīgi sajus, ka ir acu pāris, kas viņam seko. Pirms pirmo soļu speršanas mazulis paskatās uz mammu, lai pārliecinātos par to, ka vajadzības gadījumā viņa palīdzēs, lai pārliecinātos par to, ka viņa viņu atbalsta pat ar skatienu. To visu saņēmis, viņš droši iet uz priekšu, jo jūt savas mammas mīlošo skatienu.

Ar mazuli pēc iespējas vairāk jākomunicē "aci pret aci", jācenšas nodot viņam savu mīlestību, siltumu un uzmanību caur skatienu, un tad arī bērns sāks mācīties saprast mammu no pusvārda, un dažkārt sapratīs viņu pat bez vārdiem - vien ieskatoties viņai acīs. Bērni ļoti labi jūt, ja mammas skatiens ir norūpējies, nikns, vēss, tāpat viņi jūt arī siltu, maigu skatienu un spēj šos atšķirt vienu no otra. Maigs skatiens vienmēr mazulim palīdzēs atbrīvoties no sāpēm, aizvainojuma, un sniegs viņam pārliecību par saviem spēkiem.

Ar mazuli jākomunicē ne tikai izmantojot vārdus, bet arī, izmantojot skatienu, balss intonācijas, pieskārienus, apskāvienus. Mīlestība pret bērnu - tā nav tikai viņa lutināšana, daudzkārtēja bučošana, mīlestība pret bērnu - tas ir pastāvīgs kontakts, komunikācija, atbalsts un palīdzība ikvienā dzīves situācijā.

Mazuli ir ļoti labi jājūt, bet nedrīkst uz viņu izdarīt spiedienu, ja viņu uztver kā līdzvērtīgu, viņš izaug par spēcīgu personību, un viņam nav komunikācijas problēmu saskarsmē ar citiem cilvēkiem.

Baudiet kopīgus mirkļus!

Māmiņu Klubs