19.04 10:00-16:00
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Par priekšlaikus dzimušu sauc mazuli, kurš piedzimis ātrāk par 37 pilnām mātes grūtniecības nedēļām. (Pasaules Veselības organizācijas (PVO) definīcija). Jebkurā gadījumā, kad bērniņš piedzimst pārāk agri, viņa ķermenis nav pietiekami attīstīts. Rezultātā priekšlaikus dzimušajiem mazuļiem bieži ir nepieciešama speciālistu palīdzība jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļā jeb JITN. Priekšlaicīgi dzimušos bērnus iedala vairākās grupās atkarībā no mātes grūtniecības nedēļas dzimšanas brīdī – jo mazākā grūtniecības nedēļā bērniņš ir dzimis, jo lielāki draudi veselībai. Vislielākais risks ir bērniņiem, kuri dzimuši līdz 26. grūtniecības nedēļai.
Priekšlaikus dzimušo bērnu iedalījums pēc gestācijas nedēļām (GN)
- Viegli – 32. – 37. gestācijas nedēļa
Šiem bērniem ir lielāks ķermeņa svars un garums (1600 – 3400g, 38 – 45cm), bet tie joprojām ir mazāki nekā laikā dzimušie mazuļi. Lielākā daļa no šiem bērniem var iztikt bez elpošanas atbalsta un surfaktanta. Daļa no šiem bērniņiem spēj zīst krūti vai ēst no pudeles, bet citiem sākumā vēl ir nepieciešams ievadīt pieniņu kuņģī caur zondi, papildu siltums, kā arī elpošanas atbalsts.
No šiem bērniņiem izdzīvo un izaug gandrīz visi – ap 98%.
Lielākajai daļai no šiem bērniem turpmākajā dzīvē nebūs veselības problēmu, kas attīstījušās priekšlaicīgas piedzimšanas rezultātā, bet ir iespējamas uzvedības un mācību apguves grūtības.
- Ļoti – 28. – 32. gestācijas nedēļa
Šie bērniņi līdzinās iepriekš aprakstītajiem mazuļiem, bet parasti viņu svars un garums ir lielāks (1000 – 2500g, 30 – 35cm) un orgānu sistēmas – labāk attīstītas. Arī šie bērniņi bieži salst, vēl nemāk paši paēst, tomēr ir aktīvāki, var skaļāk raudāt, enerģiskāk kustēties, biežāk atvērt acis un kādu laika sprīdi pavadīt nomodā. Arī šiem mazuļiem bieži vajadzīgs elpošanas atbalsts, papildu skābeklis, surfaktants.
Viņiem var būt vairākas medicīniskas problēmas, kā arī paliekoši veselības traucējumi. Parasti izdzīvo ap 96% mazuļu.
- Ekstrēmi – mazāk par 28. gestācijas nedēļu.
Mazulis atšķiras no laikā dzimuša bērna, jo ir ļoti maziņš (svars 400 – 1600g, garums 25 – 33cm), viņa āda ir sārta, viegli ievainojama, bez zemādas tauku kārtas, tai ir redzami ādas asinsvadi, kā arī smalks, pūkains apmatojums, ko sauc par lanugo. Viņš maz kustas, jo muskuļi ir vāji, viņam ir auksti (lai mazulis nesaltu, bet augtu un attīstītos, viņš tiek ievietots inkubatorā), viņš nemāk pats paēst – zīst un norīt mammas pienu –, tāpēc tas tiek ievadīts caur speciālu caurulīti kuņģī – vai arī barības vielas tiek ievadītas vēnā. Parasti lielāko diennakts daļu viņš pavada miegā, acis atverot diezgan reti.
Gandrīz visiem bērniem, kas mazāki par 28. nedēļu, pirmajās dienās ir nepieciešama medikamentu terapija (piemēram, surfaktants) un elpošanas atbalsts.
Šiem mazuļiem ir augsts risks vairāku veselības problēmu attīstības ziņā. Mūsdienās, uzlabojoties medicīniskajām iespējām, no 26. nedēļas izdzīvo ap 80%, bet no 27. nedēļas – ap 90% mazuļu, bet šiem bērniņiem ilgāks laiks ir jāpavada jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļā (JITN). Diemžēl arī pēc izrakstīšanās no JITN līdz 50% bērnu var saglabāties nopietnas, paliekošas veselības problēmas.
Kāpēc bērniņš var piedzimt pirms plānotā laika?
Priekšlaicīgām dzemdībām var būt dažādi iemesli. Lielākā daļa priekšlaicīgo dzemdību sākas negaidīti, bet dažkārt tās tiek izraisītas ātrāk medicīnisku apsvērumu dēļ.
Biežākie cēloņi ir infekcijas, hroniskas saslimšanas, piemēram, cukura diabēts, paaugstināts asinsspiediens, akūtas saslimšanas, kaitīgi ieradumi, daudzaugļu grūtniecības. Reizēm tām par iemeslu var būt arī ģenētisks cēlonis, tomēr bieži iemesls paliek neatklāts.
Vairāk informācijas par priekšlaicīgi dzimušiem bērniņiem vari atrast piedzimuagrāk.lv