PĀRDOMAS. SAJŪTAS. AR JAUNDZIMUŠO: Mazie prieki veido lielo laimi

Kad slimības vājums nu ir garām un emocionālais līdzsvars atjaunojies, varam iet tālāk savos meklējumos. Ko es meklēju? Savu jauno dzīvi jaunajā ģimenes modelī. Jo tā kā agrāk vairs nekad nebūs. :) Šobrīd tie ir meklējumi, kur rast spēku un resursus, prieku un vieglumu, nezaudējot sevi, sievišķību bērnu aprūpē un audzināšanā.

Un sākšu es ar pašu mazāko  - man garšo kafija un patīk kā tā smaržo! Es labi apzinos, ka tas ir tīri psiholoģisks ieradums. Gaidībās varēju no tā atteikties, bet tagad atkal atļaujos vienu krūzīti dienā. Un vislielākais mazais prieciņš, ja varu to malkot blogu rakstot vai lasot savu grāmatu t.i. mirklis sev un savai baudai.

Daba. Protams, ņemšanās ap ratu būšanu, tuntulēšanos un apledojušo ceļu izbraukšana šai ziemā ir zināms pārbaudījums mūsu nerviem, bet tad pati pastaiga to kompensē. Šajās brīvdienās mēs pastaigā devāmies visi kopā, bet tad es atdalījos no visiem pārējiem uz kādu brītiņu. Sākumā es gāju vienatnē ātriem soļiem ar acīm un elpu izbaudot mežu, bet tad es sajutu aicinājumu tvert no dabas vairāk ...es sāku skriet pa mežu kā tāda stirna bez mērķa, bez maršruta tikai savā priekā. Iekšā man sāka viss gavilēt. Tieši mērķa neesamība – nodzīt liekos kilogramus vai noskriet 5 kilometrus, neplānots maršruts – brīvība un pārsteigums aiz katra pagrieziena, man ļāva gūt bērnišķīgu prieku kādās 10-15 minūtēs. Intuitīvi mans ceļš atveda mani pie manas ģimenes. Šo sajūsmu es pazīstu no aukstā ūdens peldēm, bet tās gan vēl atsākusi neesmu. Tad nu man šim posmam tagad ir jauns prieka radīšanas rīks.

Mūzika un deja. Nenovērtēsim mūziku par zemu. Pat fonā uzliktas skaņas izmaina mūsu ikdienu – nomierina vai uzmundrina. Es esmu sākusi veidot jaunu skaņdarbu sarakstu savā Youtube kontā, lai ikreiz, kad ir vajadzība pasapņot, relaksēties vai tieši pretēji sevi uzmundrināt, mobilizēt un izlādēt, es varētu atrast tam piemērotākās skaņas.

Un tad var izbaudīt dejošanas prieku gan kopā ar bērniem, gan vienai pašai savā nodabā. Jo īpaši vienai pašai, aiz aizvērtām druvīm, kad neviens neskatās.

Pilnīgi ļaujaties ķermeņa aicinājumiem. Man tas parasti sākas ar izstaipīšanos un šūpošanos mūzikas pavadījumā līdz beigās gribas izpurināt no sevis visu lieko, negatīvo raganiskā priekā. Nu burtiski iztrakoties un izpurināties, matiem un svārkiem plīvojot. Sava stunda laika paiet nemanot.

Palīdz arī joga un vingrošana, savam gandarījumam un fiziskās formas atjaunošanai, bet tomēr – izkustēties tieši tā kā prasās manam ķermenim ir ar lielāku brīvības sajūtu...

Un prātā nāk jaunas idejas un labas domas kā sevi iepriecināt vēl vairāk, kā piemēram, es atļāvos izmēģināt friziera un pedikīra meistares pakalpojumus mājās. Esmu ļoti apmierināta. Frizierīti sarunāju pēc kaimiņienes ieteikuma, bet manikīra/pedikīra meistari Kristīni atradu Māmiņu klubs pakapojumu piedāvājumā.

Pluss noteikti ir tāds, ka nav nekāda stressa mazulīti atstājot, nav jāsteidzas atpakaļ uz viņas barošanu un viss ir tepat blakus. Protams, ka vēlamas ir palīdzīgās rokas šo pakalpojumu sniegšanas laikā – mazulīti padot un paaijāt, ja nepieciešams. Kā arī dažas lietas jādara pašai – mati jāizmazgā; vannīte kājām, dvieļi jāsagatavo, bet tie ir sīkumi. 

Masāža. Gaidību laikā ļāvos Betijas Voldiņas masāžām. Un man ļoti patika viņas spēja sadzirdēt manas vēlmes un sajust manas vajadzības, visu to apkopojot un sniedzot man savās prasmēs. Ja vien būtu iespējams, es ļautos šīm masāžām mājās, bet pagaidām...uzprasos tik savam vīrietim, lai pamasē saspringtajos punktos.

Viena no manām aktuālajām vajadzībām visos laikos ir mākslinieciskā un radošā izpausme. Tas man sniedz jaunus iekšējos resursus, prieku un gandarījumu. Izdomāt jaunu modeli vai radīt papildinājumus esošajiem. Zīmēt un veidot kolāžas, gleznot un meklēt jaunas krāsu saskaņas, kombinēt audumus, uzšūt pirmos paraugus, patestēt, šo to pamainīt un svarīgākais izbaudīt procesu. Es neplānoju tos kā darbus, kas jāizdara konkrētā laikā, (lai gan jāizdara ir ļoti daudz un apģērbu sezonalitāte manu jomu būtiski iespaido) es ļaujos procesam kā tikko redzu tam ir iespēja  - mazulīte ir iemigusi vai mierpilni aizņemta pati ar sevi. Šo to es varu darīt arī nēsājot viņu slingā – rokas brīvas un bērniņš mierīgs. Silk&milk pavasara/vasaras kolekcija lēnām top.

Mīļošanās. Par to jau rakstīju iepriekšējā blogā, bet atgādināt nenāk par sliktu. Izbaudiet to minūti vai piecas, cik nu jums sanāk. Gan ar savu jaundzimušo, gan lielākiem bērniem, gan ar savu mīļoto vīrieti. Negaidiet, kad viņi nāks, aiciniet un samīļojiet pašas, lai šo mirkļu jums pēc iespējas vairāk.

Garšīgs un veselīgs ēdiens. Šis būtu tāds plašāks temats, kam šoreiz tikai pieskaršos. Lai arī ko mēs ēstu, svarīgi ir to izbaudīt- tā var būt viena sviestmaize vai restorāna cienīga maltīte. Padomājot par ēdiena kvalitāti un sevi disciplinējot, atsakoties no liekiem kaitīgajiem našķiem, gandarījums būs ne tikai jūsu sejā, bet arī ilgterminā atspoguļosies jūsu figūrā. Pašdisciplīna ir atslēga uz pašpārliecību. Nepievil sevi. Nevajag izvirzīt uzdevumus, bet gan vajag vienkārši darīt apzināti. Šodien un tieši tā.

Nopirkt sev kaut ko jaunu un skaistu.

Kā māmiņas mēs bieži vien iekrītam savu bērneļu apgādē, apģērbu veikalā visvairāk laika pavadot bērnu nodaļā. Ārpus bērnu kopšanas atvaļinājuma, iepirkšanās man īpaši nepatīk – parasti ieslēdzas profesionālais kretīnisms – tas nav kvalitatīvs, tas par neadekvātu cenu un tas vispār kaut kas briesmīgs J. Tomēr pagājušā nedēļā ar mīļotā vīrieša atbalstu, kas ne tikai veltīja savas 3 stundas darba laika ratu pastaigai, bet arī izmaksāja man prēmiju šopingam, es sevi no sirds iepriecināju. Vislielāko prieku man sagādāja jaunais pirkums juvelierizstrādājumu veikalā. No apģērbiem es konkrēti neko nemeklēju, jo labi zinu, ka zīdīšanai piemēroti un smuki apģērbi tradicionālajos veikalos nav atrodami. Tomēr garām skrienot skatlogam šis tas uzrunāja un nu bagātina manas manas kombinācijas ar Silk&milk zīdīšanas topiem un kleitiņām. No veikala es iznācu ar svētku sajūtu, pat mazas kūciņas mājiniekiem nopirku.

Pārnākot mājās, es atskārtu vēl vienu būtisku lietu, kas var sniegt prieku vai tieši pretēji mūs apbēdināt – mājas kārtība. Veidojot sava dzīvokļa interjeru, es ļoti pārdomāju funkcionalitāti un ērtības. Mājīgi un harmoniski nozīmē ērti lietošanā un veidots no sirds. Tagad padzīvojot piecus gadus, es šo to vēl varētu uzlabot.

Ar mazuli uz rokām to var ļoti novērtēt. Un šeit es nerunāju tikai par bērnu istabas labiekārtošanu, bet gan par visu mājokli kopumā. Cik ērti var lietas aizsniegt, paņemt, nolikt un nokārtot, vai katrai lietai ir sava vieta. Nav šaubu, ka arī mums brīžiem viss šķiet aizaudzis ar bērnu mantām, nesezonas mantām vai neizgludinātām drēbēm, bet tas tomēr ir īslaicīgi, jo gluddēlim ir sava niša, maisiem skapju antrasoli utt. Un runājot par bērnu mantām, mazajai Luīzei labi palīdzēja pasaka „Tīra jauka istabiņa“ no Ineses Prisjolkovas diska – Laimes likumiņi (www.pavasarastudija.lv ). Pasaka stāsta par laimes feju, kas atnes prieku un laimi, ja māja ir kārtībā,  un raganu, kas priecājas, ja mājās ir dusmas un nekārtība, un paņem novārtā atstātās mantas.

Mājas kārtošana jebkurā gadījumā prasa laiku un mūsu uzmanību. Ar jaundzimušo tieši tas mums visvairāk trūkst. Tomēr pārdomātā labiekārtotā mājā kārtību uzturēt un atjaunot ir daudz vieglāk! Svarīgi ir nepārdzīvot, ja nu tomēr neizdodas visu uzreiz iztīrīt, neizdodas visus kaktiņus vienā piegājienā sasniegt...izdarīt tik cik var un par to nopriecāties! 

Tā ir mūsu – jauno māmiņu, tradicionālā kļūda – saplānot vairāk nekā reāli var paspēt, kļūdaini noteikt savas prioritātes un apkrauties ar daudzām vēlmēm uzreiz. Un tad vairs nesanāk laika priekam, vilšanās un dusmas uz sevi vai citiem aizņem mūsu prātu un pārņem sajūtas. Ne viss to, ko mēs gribam, mums šobrīd ir patiešām vajadzīgs. Ne viss, ko iedomājamies, patiešām nesīs iedomātos rezultātus. Man tāpat ir vēlmes un daudzi kārdinājumi. Es tāpat ne vienmēr spēju adekvāti novērtēt situāciju ar jaudzimušo tieši laika un spēka patēriņa izteiksmē. Tomēr apzinoties to visu, ir vieglāk turpināt ceļu, mācoties no savām kļūdām.

Cerot, ka mans „mazo prieku“ saraksts kādai būs noderīgs,

Mīlestībā,

Diāna

PS. Noslēgumā kāda nu jau komiski skatāma situācija no manas dzīves –

Vienu dienu man ļoti sakārojās riekstus. Es tos ēdu katru dienu un nu tie bija beigušies. Tik ļoti prasās, ka izdomāju plānu – nākamā rītā braukšu pakaļ. Agri no rīta izvēdināšu galvu un nopirkšu sev kāroto našķi piemājas veikalā. Kad savu ieceri izstāstīju Kasparam, viņš sašutis iebilda, kur tad nu es no rīta braukšu. Es, protams, uzmetu lūpu. Bet tad viņš apskaidroja par lietām, ko savā vēlmē nebiju apsvērusi – no agrā rīta ir sastrēgumu laiks, es varu iekulties un pati tad pārdzīvot, ka mazulis mājās raud pienu gaidot; no agrā rīta pēc fragmentāri negulētās nakts, es pati labprātāk paguļu to stundu klāt...kāds veikals!? :) Riekstus un ne tikai tos Kaspars man atveda nākamajā vakarā, vajadzēja tik mazliet paciesties.