Nenociesties un pavisam mazliet pasteigties

21. Nov 2017, 17:50

Mans stāsts ir uz pavisam priecīgas nots, jo Evas jaunkundzīte vienkārši nevarēja sagaidīt "atļauto" laiku un pavisma mazliet pasteidzās. Mēs jau smejam - divas dienas šurpu un man ir priekšlaicīgi dzimis bērniņš, bet divas dienas vēlāk - tu būtu laikā dzimis bērniņš. Bet tā robeža tāda ir.

Tā nu Eva pieteicās 36 nedēļas pašās beigās.

Mammai un tētim par lielu pārsteigumu.

Kā šodien, atceros.

Ir 16.februāra pēcpusdiena, un man ļoti gribējās sakrāmēt Evas drēbītes. Laiks vēl bija gana, bet tāda brīva pēcpusdiena un tās dienas tā skrien. Tā sēdēju un cītīgi gludināju drēbītes un pakoju tās maisiņos. Rakstīju izmēriņus un priecājos par mazajām drēbītēm :D

Dzemdību soma ir jau noskatīta, šis tas jau sagādāts, bet laiks taču ir gana, tāpēc čemodāns vēl nav spakots. Nākamā nedēļa plānota branga. Paredzēta 37 nedēļas visīte pie ārsta. Māmiņu klubā ceturtā nodarbība vecākiem. Plānots arī sakrāmēt čemodānu. Bet tas viss - nākamnedēļ. Šovakar es dodos pie miera. Vēl viens puncī rosās pirms aizmigšanas. Viss, kā parasti.

17.februāra agrā rītā pamostos īsi pirms vīra modinātāja, kā vienmēr - jādodas uz tualeti atvieglot pusli. Un tajā brīdī es sapratu - viss sākās. Pirmajā brīdī nesapratu, kas notiek. Sazvanīju vecmāti, kā rīkoties. Jādodas uz RDzN. Metu čemodānā visu, ko varēju atrast, meklējam autokrēsliņu un šķiet, esam gatvi lielajai dienai.

Eva pieteicās šī gada 17.februārī. Gandrīz mēnesi pirms noteiktā termiņa. 8 mēnesī. Arī noteiktajā datumā dzimusi Eva nebūtu liela meitene, bet piedzima pavisam sīks kunkulītis - 2470g, 48 cm.

Pirmās dažas stundas Eva pavadīja inkubatoriņā, bet konstatēts, ka veselības rādītāji ir labi - tētis tika skubināts veidot kontaktu ar meitiņu. Mamma vēl atpūtās.

Līdzi bija paņemtas visas mazākās drēbītes (50 izmēriņš), kas mājās bija atrodamas un visi nākamie izmēriņi (54 un 56). Mazo drēbīšu bija patiesi maz, jo visi mani skubināja pirkt lielākus izmērus, jo tie mazie jau tāpat nevienam nederot. Tā mēs ar saviem 50, 54 un 56 izmēriem dzīvojāmies "kā maisā", jo mums viss bija pa lielu. Pat pašas mazākās drēbītes. Bildē Evai mugurā ir 50 izmēriņš, rociņas trīsreiz atlocītas, rāpulītis, kurš šļūk nost, jo ir vienkārī pa lielu. Tad mēs pārgājām uz pidžammām, kuras bija krietni ērtākas. Bet toties pirmās drēbītes noliku nost pēc ~1,5 mēneša. Tā kā pirmās drēbītes mums kalpoja ļoti ilgi.

Bez drēbju problēmām mums bija vēl leilākas pamperu problēmas, jo bijām sagādājuši 2 izmēriņu (visiem taču derot). Pirmās dienas drēbītes mazgāju 3-4 reizes dienā, jo viss tika sašmucēts pie katras vēdera izejas. Tad izmisuma dzīta meklēju mazākos pieejamos pamperus tuvējā lielveikalā. Vīrs lepns pārnesa 1 izmēriņu no Huggies Elite Soft. Bet arī tie izrādījās pa lielu. Draudzene atrada, ka cibucabu.lv ir Bella Happy Baby 0 izmēriņš. Beidzot. Beidzot mazulis sausumā un mamma laimīga. Ar 0 pamperu izmēru mēs noteikti nodzīvojāmies 3 vai 4 nedēļas. Tad pārgājām uz Bella Happy 1 izmēriņu. Izmēģināju arī Pampers 1 izmēru un Huggies. Bet Bella Happy mazajam dibentiņam bija pats atbilstošākais.

Paldies, Dievam, mums nebija nekādu veselības problēmu, kas saistītas tieši ar to, ka Eva piedzima mazleieņ ātrāk. Mums bija pastiprināta kontrole, čupa analīžu un skrīningu, arī pavadījām mazliet ilgāk slimncā, bet tajā mirklī mūsu lielākās problēmas bija pārlieku lieli pamperi un mildzīgas bebīšu drēbītes.

Te jau Eva ir ~2 nedēļu vecumā. Mans plaukstas lieluma pavasaris :)