Superbēbītes māmiņas dienasgrāmata: Kontrolsvēršanās

Pirms divam nedēļām rakstīju savu bēdu stāstu par dakteres ieteikumu mazo piebarot, jo neņemas svarā pietiekami labi. Sabēdājos tā diezgan nopietni, jo jau pirmo reizi kļūstot par mammu, pirms 10 gadiem, dēlu baroju krietni vien īsu mirkli..

Nav pat tagad nozīmes kādi bija iemesli, bet šīs grūtniecības laikā biju dikti sabijusies, jo domāju, ka atkārtosies iepriekšējais scenārijs! Vienīgā atšķirība - ka nu esmu par 10 gadiem vecāka, daudz pieejamāka informācija par notiekošajiem procesiem un manu spēju to ietekmēt, un te nu atkal jāpamētājas ar akmentiņiem Māmiņu kluba Vecāku skolas dārziņā! Tieši tur apmeklētās lekcijas manī ieviesa pārliecību, ka jebkura māte spēj barot savu bērnu! Un es tam svēti ticu - ne pat velti mana lielā dēla pēdēja laika atziņa par patriotismu pasaka visu! Viņaprāt tikai īstas patriotes barojot bērnus ar krūti :) 

Tad nu par to manu patriotismu! 

AR LIELĀM CERĪBĀM - nu ļoti lielām, devāmies vakar pie dakteres.. Vinas ieteikums bija mazulītes piebarošana 4x dienā.. Es tam nu galīgi negribēju piekrist, tad nu mājās ar vīru sadomājām, ka neklausīsim dakteri un cīnīsimies par mammas pienu! Mamma izrevidēja savu ēdienkarti, savu rezīmu - atstāja izlietnē nemazgātus traukus un drēbju čupu gan veļasmašīnā gan žāvētāja un ļāvās mazliet pagulēt! vairāk! Nē, beidzolt tik, cik vajadzētu visu laiku! jo līdz šim tās 5 vai 6 stundas diennaktī ir vien tāds čiks! Lai nu kā - ar visām tējām, miegiem, ēšanām.. jutu ka pa īsu.. liekot pie krūts pēc pieprasījuma, meitiņa ēda, bļaujot, arī cīnoties, jo uz maltītes beigām no krūts neko daudz ārā dabūt nevarēja! Cik daudz vispār no krūts saņēma vienā ēdienreizē vēljoprojām tikai minu, jo mēģinājumi atslaukt pieniņu - neveiksmīgī! Iepazināmies ar pirmo maisījumu! Dakteres ieteiktais Aptamil Comfort, jo izrādās, mazajai tomēr ir arī piena produktu nepanesība.. visus pirmos mēnešus viņas vēdera izeja bija šķidra, to, protams sapratu tikai pēc tam, kad ieraudzīju to normālu! Tad nu - lai var;etu turpināt barot mazo arī ar krūti, ar vīru nolēmām, ka iedosim maisījumu tikai vakarā pēc krūts! Tā pirmā pudele - ak dievs, sēdēju, barojhu mazo un raudāju! Tik ļoti man to negribējās, bet kāda starpība ko gribu es - galvenais, lai bērniņam viss kārtībā! Jā, cerēju ka mazā varbūt pudeli neņems bet viņa to burtiski - negausīgi izrija! Tieši tā tas izskatījās! Ta, it kā nebūtu ēdusi visu dienu, lai gan pirms tam - izēda arī abas manas krūtis! 

Pirmā sāpe pagājusi un nu jau mēs tā pilnīgi normāli ēdam mammas pieniņu visu laiku, vieniīgi vakarā meitiņa pēc krūts ēd maisījumu! 

Tad nu par svariem - ko tad tie mums parādija? Ar trīcošām rokām liku meitiņu uz tiem.. Tik ļoti gribējās ieraudzīt skaitli, kurš sākas ar 4! Jo pirmie divi mēneši mums bija noslēgušies ar 3750.. pagājušas divas nedēļas un daktere teica, ka 300 gramiem vajadzētu būt klāt.. Es tik ļoti uz to cerēju! Un te nu tie bija - 4100, kas nozīmē - ka viss ir kārtībā un mēs beidzot arī ņemamies svarā tā mazliet pieklājīgāk. Lieki arīteikt, ka pati redzu, ka meitiņa omulīgāka palikusi un šeku reku, par godu priecīgajam notikumam arī pirmais apvēliens no punča uz muguras :) Lai izslēgtu nejaušību, pārbaudīju meitiņas jauniegūtās prasmes vēl vairākas reizes :) 

Tā kā - esmu priecīga, ka meitiņa pieņēmusies svarā, kas nozīmē, ka varu turpināt barot pati, vien iedodot maisījumu 1x dienā!  

Esmu to pieņēmusi un reāli saprotu, ka cīnīšanās par tiem papildus 100gr piena nav to vērta.. Es pirmās dienas peč dakteres diagnozes katru dienu raudāju, barojot meitu un ludzot viņu piedošanu, ka man redz tā, pārdzīvoju, ka viņa cīnās kaut ko izdabūt arām, bet tur nekas nenāk un nenāk!! Tagad mums abām ir labi - arī vīram un bralim ir labi. Mamma smaida, mazā arī turpina smaidīt - visi esam laimīgi - un ja ir vajadzigs tas mākslīgais piebarojums - nu lai būtu ! Mēs taču tā jūtamies labāk! Visi! Un ja nu Tev arī līdziga situācija - nešausti sevi! Nav to vērts! Dari tik, cik vari darīt! Nav jābūt necilvēkam, bet vienkārši mammai! 

Un vispār  - tas mūsu laimīgais bērniņš dara brīnumu lietas! Tur kopā ģimeni! Vīrs ir atteicies no komandējumiem, jo negrib palaist garām neko! Brālim ir attaisnojums, lai atliktu mācīšanos, jo redz esot ar māsu jāparunājas:) Katru dienu mazā mus iepriecina ar ko jaunu, tad apveļās, tad pasaka kādu jaunu zilbi, tad paņem rokās grabuli, tad vēl un vēl un vēl.. ikviena nianse tiek pamanīta un ir tik īpaša, ka visa māja aiz aizkustinājuma nopūšas :)

*jebkāda veida šajā blogā ievietoto fotogrāfiju kopēšana, pārpublicēšana vai jebkāda cita darbība ar foto un publicēto informāciju ir aizliegta.