Būt par vecākiem, tas nebūt nav viegls uzdevums. Reizē ar mazuļa piedzimšanu, arī vecākiem ir jāapgūst daudz jaunu pienākumu. Ja jaunie vecāki jūtas laimīgi, to ikdiena ir priekpilna, ir pienākumi, kuru izpilde sagādā grūtības, bet ko darīt, ja kādu no vecākiem piemeklē nomāktība vai depresija? Bieži, tieši jaunās māmiņas saskaras ar šīm sajūtām un tas, protams, teju neiespējamu rada iespēju, priecāties par mazulīša attīstību un pilnvērtīgi nodoties tā aprūpei

Ja jaunā māmiņa jūtas nomākta, tas nenozīmē, ka viņa ir slikta un nevar paveikt savus pienākumus.

Ja saprotat, ka esat kļuvis par jauno vecāku, kurš piedzīvo šādas sajūtas, ir jāņem vērā 10 būtiskas lietas.

1. Reizēm “Gandrīz labi” ir tik pat labs kā “lieliski” – ja attiecinām to uz rūpēm par bērniņu. Ikvienam vecākam ir jāsaprot tas, ka mēs nevaram būt izcili un visu izdarīt perfekti. Ir dienas, kurās vecāku pienākumu pildīšana padodas vienkārši, bet mēdz būt arī “grūtās dienas”.

2. Neatstājiet savas sajūtas tikai pie sevis. Meklējiet domu grupas vai cilvēkus, kas spēj izprast Jūsu sajūtas un dalieties ar viņiem. Mūsdienās ir bezgala daudz virtuālu iespēju, forumos, domubiedru grupās, tomēr vislabāk būs, ja atradīsiet sev cilvēku vai kādu atbalsta grupu, ar kuru periodiski varēsiet dalīties savās sajūtās un iegūt atbalstu. Kāpēc ir svarīgi šādi atbalsta cilvēki? Tie var būt Jūsu atbalsts tajos mirkļos, kad jūtieties slikti un nespējat rast sevī spēku un iedvesmu. Tie var būt cilvēki, kas var Jums pateikt, ka dažreiz justies slikti – tas ir normāli. Ja baidāties lielai cilvēku grupai atklāt savas sajūtas, Jūsu palīgs var būt arī terapeits, kas var uzklausīt un atbalstīt.

3. Topošās un jaunās māmiņas palīgs – psihoterapeits. Un nedomājiet, ka tāpēc Jūs kļūstat sliktāka, ja Jums ir nepieciešama speciālista palīdzība. Psihoterapeits ir tas, kurš var ņemt vērā Jūsu esošo stāvokli, to, ka gaidāt mazulīti vai barojat to ar krūti. Kāpēc tas ir svarīgi? Iedomājieties nomāktu topošo vai jauno māmiņu, kura bez speciālista, patstāvīgi sāk lietot antidepresantus vai nomierinošus medikamentus, kas var atstāt iespaidu gan uz grūtniecību, gan mazulīti. Tā ir nepieļaujama situācija, jo tas nav droši.

4. Uzmanieties, lai nomāktība nekļūst par depresiju. Ir svarīgi mācēt atšķirt pēcdzemdību nomāktību, pēcdzemdību depresiju un pēcdzemdību psihozi. Kāpēc tas ir svarīgi? Topošā vai jaunā māmiņa, kura jau ir nokļuvusi depresīvā stāvoklī var negribēt rūpēties par mazulīti kā rezultātā var notikt kāda nelaime. Topošā vai jaunā māmiņa, kas piedzīvo pēcdzemdību psihozi var neapzināti kļūt bīstama arī pati sev, tāpēc ir nepieciešama nekavējoša ārsta vai speciālista palīdzība.

Kādas ir pazīmes un kā atpazīt savas pēcdzemdību sajūtas, vari lasīt šajā rakstā :” Neignorē savas pēcdzemdību sajūtas. Atpazīsti depresiju! 

5. Piedodiet sev un saviem bērniem. Mēs katrs mēdzam kļūdīties, tāpēc ir svarīgi, lai mēs spētu saglabāt sevī pašcieņu un cieņu pret apkārtējiem. Bieži tas var būt ļoti grūts uzdevums, jo depresija bieži ir saistīta gan ar saasinātām emocijām, gan aizkaitināmību, gan dusmām. Un ticiet man, Jūs pat iedomāties nespējat, cik patiesībā bērni var būt saprotoši. 

6. Tu neesi depresija. Kā tas jāsaprot? Depresija nebūt nav svarīgākais, kas Jūs raksturo. Un depresija arī nav vienīgā lieta, kas ar Jums notiek.  Vienmēr atcerieties, ka paralēli vecāku lomas pildīšanai, Jūs varat būt brīnišķīga meita, darba kolēģis, sieva, draudzene.

7. Negaidiet, ja jūtat, ka nepieciešama palīdzība. Lūdziet palīdzību savam dzīvesbiedram, draugiem, vecākiem. Bieži vien Jums ir nepieciešamas vien pāris minūtes klusuma vai pastaiga vienatnē. Nebaidieties no tā, ka Jūsu mazulīti var izvest pastaigā kāds cits. Tas ir pa spēkam gan Jūsu dzīvesbiedram, gan vecākiem. Tāpat, kāpēc gan lai Jūsu labākais draugs vai draudzene, ik pa laikam Jūs neapciemotu, atnesot, piemēram siltas pusdienas, kuru pagatavošanai Jums šobrīd nav nedz laika, nedz spēka? Ticiet man – viņi to ar prieku izdarīs, sevišķi tāpēc, ka viņu lielākais prieks, ir Jūsu prieks.

8. Nepazaudējiet to, kas sagādā Jums prieku. Nemēģiniet ikdienā saskatīt tikai slikto. Nelasiet ziņu portālus un neklausieties negatīvu un nomācošu informāciju. Tā noteikti nepalīdzēs. Tā vietā – klausieties mūziku, kas Jūs uzmundrina, lasiet grāmatas vai literatūru, kas iedvesmo, vērojiet lietas un sīkumus, kas sagādā Jums prieku. Smejieties. Un ļaujieties smiekliem. Jūsu draugu lokā, noteikti ir kāds draugs, kuram ir lieliska humora izjūta. Uzaiciniet viņu ciemos un ieprieciniet sevi.

9. Nesāciet izvairīties un izolēties no sabiedrības. Nomāktība ir sajūta, kas ļoti pazemina mūsu pašvērtējumu. Neļaujieties tai sabojāt Jūsu vēlmi tikties ar cilvēkiem. Neizvairieties, neslēpieties. Ir ļoti viegli to pateikt, bet grūti izdarīt, tāpēc, lai Jūsu bērns kļūst par Jūsu iedvesmu. Ja šajā brīdī, Jūsu pašu sajūtas nav primārās, atcerieties, no tā, ka socializēsieties un savu dzīvi dzīvosiet, ne tikai izdzīvosiet, iegūs gan mazulītis puncī, gan mazais, kurš ir tikko nācis pasaulē.

10. Ļaujiet bērnam iesaistīties. Neslēpiet savas sajūtas. Protams, atkarībā no bērniņa vecuma. Jo lielāks bērniņš, jo vairāk varam viņam pastāstīt un veidot izpratni par to, ka gadās arī tā, ka māmiņa vai tētis jūtas slikti. Bet pats svarīgākais, šajā gadījumā, ir nelikt justies vainīgam bērnam.  Aptuveni četru gadu vecumā bērns jau ļoti apzināti pamana, ka mamma, piemēram, apmeklē speciālistu vai mammai ir slikti garastāvoklis. Bērni ļoti bieži mēdz to asociēt ar kādu savu “neizdarību”.

 Psiholoģes Diānas Zandes lekcijas topošajām un jaunajām māmiņām.