K vitamīns - vai tas var palīdzēt izglābt jaundzimušā dzīvību?

K vitamīns - vai tas var palīdzēt izglābt jaundzimušā dzīvību?

29. Oct 2018, 14:00 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Māmiņu Klubs saņēma vēstuli no kāda tēta, kurš dalījās ar savas ģimenes skaudro stāstu par gaidītā pirmdzimtā īso mūžu, aicinot ar to dalīties, lai ģimenēm, kuras vēl ir tikai sava mazulīša gaidībās, liktu padomāt.

Ģimene augusta beigās dzemdību mājā sagaidīja savu pirmdzimto dēliņu, kurš bija veselīgs bērns un lepojās gan ar pieklājīgu svaru, gan ar garumu. Divas dienas pēc dzemdībām jaundzimušo apskatīja arī neonatologs, bet pēc laika arī pediatrs, kuru gan bija jālūdzās, lai ņemtu mazulīti uzskaitē, jo bērns attīstījās lieliski, daudz ēda un naktīs arī lieliski gulēja. Taču kādā septembra dienā, kad mazais puisītis bija sagaidījis savu 1.mēneša jubileju, skaistais stāsts sašūpojās.  Mazuļa māmiņa pamanīja, ka bērna atvemtajam pienam klāt ir arī asins stīdziņas. Tālākā rīcība bija zibenīga - tika izsaukta neatliekamā palīdzība, kas mazuli nogādāja slimnīcā, kur tika veiktas daudzas asinsanalīzes un iekšējo orgānu sonogrāfija. Tētis stāsta, ka asinsanalīzes atklājušas asinsreces problēmas, bet sonogrāfija - palielinātu liesu. Turpmākajās stundās par mazuļa veselību netika ieviesta skaidrība, taču brīdī, kad māmiņa centās mazuli pabarot, tika piefiksēts, ka bērniņš griež projām galvu, viena ķermeņa puse mazulim noraustās. Tajā brīdī tika pieņemts lēmums bērnu pārvest uz intensīvās terapijas nodaļu. Ja vien vecāki būtu zinājuši, ka dēliņa turpmākās dzīves stundas ir skaitītas. Magnētiskā rezonanse atklāja mazuļa smadzenēs neaptveramu ainu - mazuļa smadzenes bija saspieduši vairāki asinsizplūdumi. Sekoja operācija, cerību stars par mazā puisēna turpmāko veselību, bet… pēc pāris stundām viņa sirsniņa apstājās. Kad bērniņš bija atslēgts no aparātiem, vecāki vēl turpmākās stundas viņu turpināja auklēt. Savu gaidīto pirmdzimto, kura sirsniņa bija apstājusies mēnesi pēc piedzimšanas.

Sarunās ar reanimatologu tika izteikta varbūtība, ka pie vainas asinsizplūdumiem bijis apstāklis, ka mazulis pēc piedzimšanas nesaņēma K vitamīnu.

Par K vitamīnu dzirdētas daudzas diskusijas, tostarp mammu pretreakcija, ka jaundzimušajiem nebūtu jādod vitamīni. Tāpēc vaicājām Rīgas Dzemdību nama galvenajai neonatoloģei dr. Inesei Bļodniecei, kāpēc K vitamīns ir tik akūti svarīgs jaundzimušajiem, un vai tas patiesi var izglābt mazuļa dzīvību?

Rīgas Dzemdību nama galvenā neonatoloģe Inese Bļodniece

Tūlīt pēc dzimšanas mazulim tiek iedots K vitamīns, kā arī divas atkārotas devas - nedēļas un mēneša vecumā. Visbiežāk iznēsāti veseli jaundzimušie K vitamīnu saņem, iepilinot to mutē, bet dažkārt paaugstināta riska grupas bērniem tas tiek nozīmēts intramuskulāri vai intravenozi.

K vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns, kuram  ir būtiska loma asins recēšanas sistēmas darbībā. 

K vitamīnam ir divas formas:

  • K1 vitamīns, kuru uzņemam ar uzturu,
  • K2  vitamīns, kuru organismā sintezē kuņģa-zarnu trakta baktērijas.

Galvenais K vitamīna avots cilvēkam ir uzturs (galvenokārt zaļie dārzeņi), jo šādā veidā tiek uzņemts aptuveni 90% vitamīna un tikai 10% to saražo baktērijas. Pieaugušajiem šī vitamīna deficīts novērojams diezgan reti un tas visbiežāk saistīts ar  nepilnvērtīgu uzturu vai kuņģa-zarnu trakta darbības traucējumiem.

Bet gluži cits stāsts ir par jaundzimušajiem. Tikko dzimušam bērnam K vitamīna līmenis organismā fizioloģiski ir ļoti zems. Pirmkārt,  auglis, esot mammas vēderā šo vitamīnu saņem ļoti nelielā daudzumā, jo tas vāji šķērso  placentu, kā arī piedzimstot jaundzimušā zarnu trakts ir relatīvi sterils un vēl nav kolonizēts ar baktērijām, kas piedalās šī vitamīna sintēzē. Otrkārt, jaundzimušā vienīgais uztura avots ir mātes piens, kas, protams, ir visvērtīgākais, ko mazulim var sniegt, taču K vitamīna koncentrācija tajā ir zema. [1]

Nepietiekamā K vitamīna daudzuma dēļ agrīnajā dzīves periodā jaundzimušajam ir paaugstināts asiņošanas risks, jo ir samazināta K vitamīna atkarīgo koagulācijas faktoru aktivitāte.

Ja jaundzimušajam rodas asiņošanu K vitamīna deficīta dēl, to sauc par jaundzimušo hemorāģisko slimību jeb K vitamīna deficīta asiņošanu. Pēc pasaules statistikas datiem 4-10 no 100 000 jaundzimušo skar asiņošanas risks K vitamīna deficīta dēļ [2],  un vienīgais veids ,kā samazināt šo risku, ir K vitamīna ievade.

Kad un kā izpaužas jaundzimušo K vitamīna deficīta asiņošana

Jaundzimušo hemorāģiskā slimība biežāk izpaudīsies agrīni, pirmajās septiņās dzīves dienās, bet ir  arī vēlīnā slimības  forma, kad asiņošana zīdainim iespējama pat līdz pusgada vecumam.   Slimības izpausmes  ir jebkāda  asiņošana- var asiņot mazuļa nabas brūcīte,  deguns vai injekciju vietas, piemēram, tuberkulozes vakcīnas dūriena vieta, var būt asiņošana no kuņģa zarnu trakta, vai arī rasties spontāni zemādas asinsizplūdumi. Taču visbīstamākā slimības izpausme, kas vairāk raksturīga slimības vēlīnai formai, ir  asinsizplūdumi galvas smadzenēs, kas var būt pat dzīvību apdraudoša situācija un šādi gadījumi, diemžēl, ir bijuši arī Latvijā.

Vecākiem būtu svarīgi neatstāt bez ievērības jebkuru, arī nelielu, asiņošanu  jaundzimušajam un informēt par to ģimenes ārstu, lai laikus veiktu izmeklēšanu un, iespējams, uzsāktu ārstēšanu.

Jānodrošina trīs K vitamīna devas

Lai arī veselam un laikā dzimušam zīdainim K vitamīna deficīta asiņošanas varbūtība ir ļoti neliela, Pasaulē ir atzīts un arī Latvijas neonatologi uzskata, ka nav vērts riskēt ar mazuļa veselību un jaundzimušajam pēc dzimšanas K vitamīns ir jāievada. Pirmo devu bērniņš saņem dzemdību iestādē uzreiz pēc dzimšanas un tiek rekomendētas vēl divas devas – 1 nedēļas un 1 mēneša vecumā. Te gan jāuzsver, ja bērniņam K vitamīns tiek pilināts mutītē, pilvērtīga profilakse tiek nodrošināta tikai ievadot visas trīs devas. 

Otrās un trešās K vitamīna devas ievade ir ģimenes ārsta kompetencē – ārsts izraksta recepti un vecākiem pašiem tas attiecīgajā laikā mazajam jāiedod.

Gan pasaulē, gan Latvijā, lai arī reti, bet ik pa laikam  ir gadījumi, kad bērniņš nomirst agrīnā vecumā K vitamīna trūkuma izraisītas asiņošanas dēļ. Analizējot pasaules praksi un situāciju mūsu valstī, Latvijas Neonatologu biedrība jau pirms astoņiem gadiem izstrādāja rekomendācijas  K vitamīna ievadīšanai jaundzimušajiem un daudz pūļu ir pielikts, izglītojot ģimenes ārstus un kolēģus slimnīcās. Šo gadu laikā esam panākuši izpratni profesionāļu vidū par trīs K vitamīna devu nozīmi bērna veselības un dzīvības saglabāšanā.

Ir sagatavoti izglītojošie materiāli arī vecākiem un pirms mazulim ievada K vitamīnu, ikvienai māmiņai tiek izskaidrots, kādēļ tas jādara. Ja tomēr vecāki savas pārliecības dēļ atsakās no K vitamīna ievades  jaundzimušajam, medicīnas personāla pienākums ir vēl un vēlreiz izskaidrot iespējamās sekas, lai vecāki saprastu un uzņemtos atbildību par šādu savu lēmumu.

Dr. Inese Bļodniece izsaka nožēlu, ka konkrētajā gadījumā medicīnas personāls nav nodrošinājis K vitamīna ievadi, kas, iespējams, novedis pie traģiskām sekām.

1. Lippi, G., Franchini, M., Vitamin K in neonates: facts and myths. Blood Transfus, 2011; 9(1): 4–9. doi:  10.2450/2010.0034-10

2. Martín-López, J.,E.Prophylactic Vitamin K for Vitamin K Deficiency Bleeding of the Newborn. Farm Hosp. 2011;35(3):148–155.