Mans mazais kunkulis ir izaudzis. Izklausās nopienti.Bet tā arī ir. No maza nevarīga kunkulīša ,viņš ir pārvērties par mazu ,bet mīļu bēbi. Svarīgu bēbi- nu jau 7440 g un 68cm.
No rīta pamostoties domāju- kā gan tas laiks ir paskrējis! Vēl nesen staigāju ar punci un domāju kā tas būs,kad viņš piedzims. Bet tagad veselus sešus mēnešus mēs jau dzīvojam visi kkopā un ir ok.
Ko tad Hārdijs ir apguvis šajā pusgadiņā?
Viņš prot velties- gan no vēdera uz muguras ,gan atpakaļ.Veikli un ātri!
Satvert un pagaršot visu ,kas trāpas pa rokai.
Pacelties uz rokām un pētīt -kur pazuda mamma?!
Rāpus pozā šūpoties.
Nu jau nedēļu veikli šļūkt atpakaļgaitā. Kaut arī pārvietojas, tas tomēr izraisa lielu bļaušanu,jo mēŗķis attālinās un dibens šad tad iesprūst kaut kur! Tad nu ir liels niķis.
Hārdijs guļ divas reizes dienā. No rīta,kad visi aizlaiduši dienas gaitās viņš nosnaužas uz 30 minūtēm .Tad ir garā diendusa ap pusdienlaiku 2 h ,un šad tad arī vakarpusē mēdz kādas 20 min pasnaust,ja dienas miedziņš bijis tāds paīss.
Vēl ar vien viņš pārtiek no manis :) Bet esmu apņēmības pilna sākt iepazīstināt ar ķirbi un kabaci. Tā ir mana apņemšanās- neslinkot un sākt barot bērnu. JO Hārdijs ļoti aktīvi visu rauj no rokām laukā ,ko es ēdu un mēģina dabūt mutē.
Vēl varu uzslavēt džeku- ja ir labs garīgais,tad arī rati ir ok. Protams ,kad nāk nogurums,tad viņš ātri aizmieg ratos.Bet arī nomoda periodā viņš guļ un vēro pasauli,ja vien saule nespīd acīs.
Bet visjaukājais Hārdija dzīvē ir jautrā kompānija- māsa un brālis. Vērojot viņus visus es saprotu- feini tomēr ir tiem mazākajiem,viņiem ir daudz interesantāk. Vērot lielos,no lielajiem mācīties.Protams ir tā vietas iekarošana zem saules,bet tomēr- bariņā spēlēties jautrāk.