Hārdijs tiek uzņemts bariņā

 Nu jau pusotru mēnesi esmu trīs bērnu mamma. Kā jums klājas? Vai vari visu paspēt? Kā tu jūties? Kā bērni uzņem bēbi?

Šie ir jautājumi,kurus es dzirdu bieži. 

Pirmajās nedēļās uz visu atbildēju -viss labi, visu kaut kā sabīdam. Bet nu pēc laika tik viss atklājas. 

Denīzei ļoti patīk Hārdijs- viņa bučo vienā laidā bēbi, saka ka mīl, palīdz man dvieli padot, sūta barot,bet šīm mīļajām izpausmēm ir pievienojusies greizsirdība.

Denīzi saģērbt varu tikai es. Kad baroju Hārdiju arī viņs pieglaužas. Cik vien var raušas klēpī. Vairs nemāk runāt- čīkst un pīkst un mums jāuzmin ,ko viņa vēlas. Arī dārziņā palikusi lēnīga, grib lai visu palīdz. nevar vairs izdarīt lietas,kuras pirms tam nesagādāja nekādas problēmas. 

Tad nu skaidrs- brālis ir labs,bet mammas sāk pietrūkt. Protams mēs saprotam,kas par vainu un cenšmies kā nu mākam un varam pievērst uzmanību arī tikai viņai. Iesaistu aprūpē, lai viņa jūtas vajadzīga. 

Denīze mācās būt mamma. :)

Viss nebūtu tik grūti,,bet uzmanība jāvelta arī Adrianam. Mūsu laiks ir ,kad viņš pārnāk no skolas. Kopā mācamies. Cenšos palīdzēt, atbalstīt,priecājos par panākumiem,lai jūt,ka viņš mums ir tik pat svarīgs kā agrāk. Jo viņam jau otreiz nākam izbaudīt,ka mamma ir jādala un nu jau uz vairākām daļām. 

Tomēr Hārdijs viņam patīk un Hārdijam patīk Adrians. Adriams saņem smaidus visbiežāk:) viņš labprāt pieskata mazo cilvēku ,kamēr es gatavoju ēst, ieskrienu veikalā vai kaut ko satīru.

Brīžiem ir tā,ka visiem vajag mani, un lai kā censtos tētis , bļauj visi reizē un man jāsadalās trīs daļās,jo tēti pretī neņem. Tad uznāk sabrukums- šķiet ,ka sajukšu, asaras birst,jo emocijas ņem virsroku. Tomēr nav variantu- ir jāsaņemas. 

Zinu,ka zombija periods beigsies un varēšu veltīt laiku arī sev. Tikai jānobruņojas ar pacietību!

Priecājos,ka Hārdijam no manis vajag tikai ēst. Visu citu viņš ir gatavs pieņemt arī no tēta:) Tas ikdienu atvieglo,tik žēl,ka tētim ir tik daudz jāstrādā:)