26.04 10:00-14:00
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 2
Gados jaunās omītes dienassgrāmata- vajadzīgs steidzams padoms
05. Mar 2013, 09:22
nosiguldas
nosiguldas
Kā jau rakstīju darbu pilnas rokas. Un tā skrienot esmu palaidusi garām , ko ļoti svarīgu. Jau kādu brīdi atpakaļ ievēroju, ka mazā greizā sirsniņa Katrīne, runā pretī māsai. Kad mēs sākam kaut ko apspriest, jaucās pa vidu, viņai noteikti, nekavējoši, kas ir nepieciešams. Ar visu mierīgi tikām galā, abas mīļi samīļojāmies un atkal viss bija kārtībā.
Par to, ka Katei būs jauna istabiņa viņa īpaši priecīga nebija, jo sienas ir plikas un viņa teica, ka te ir nesmuki, mēs abas izrunājām, kur kas atradīsies. Vakar viņa palīdzēja tētim, zīmēja ar akvareļiem uz sienas . Sestdien un svētdien bija pārvākšanās diena, mēs nesām visas mantas uz otro stāvu, Kate palīdzēja šķirot mazās drēbītes un tika pie kleitas, kuru protams ikdienā valkāt nevajadzētu. Neskatoties uz to, viņa uzvedās ne kā parasti, neklausīja, runāja pretī, vaibstījās. Pie mums tas ir ļoti stingri noteikts un tapēc agrāk tas nekad nav bijis. Un protams, gan es, gan vīrs vairākkārt pacēla balsi.
Un šonakt sākās, kas pavisam negaidīts. Tā kā mēs no mājas neesam izgājušas, Kate nav bijusi dārziņā, vīruss tas nav, jo ar vēdera vīrusiem esam slimojuši. Viņa pamodās un grozījās gultiņā, es vairākkārt jautāju, vai kas noticis, vai kas sāp, viņa atbildēja, ka nē. Tad viņa piecēlās un teica, ka grib paklepot, bija skaidrs, ka viņai ir slikta dūšiņa. Vēma tikai kuņģa sulu, vairāk ir vemšanas refleks nekās, tas, kas tiek izvemts. Paņēmu viņu sev blakus. Mammīt, kur manas mantiņas, es izstāstīju, ka gaida viņu otrā stāvā, kur mēs drīz dzīvosim. Gustiņš gulēs te ar Kiku. Es atbildēju , jā.
Vemstīšanās turpinājās visu nakti, laiku pa laikam. Temperatūras nav, neko apēdusi viņa arī nav, vemšana atšķirās no tās, kas ir parasti. Tāpēc man ir aizdomas, ka mazajā sirsniņā ir krājušies tik daudz pārdzīvojumi, kas tagad ir beigušies ar šādu organisma reakciju.
Ko darīt, kā viņai palīdzēt..... nav padoma, saprotu, ka vispirms jāapstādina vemšana, kā, ko dot, ēdusi viņa arī nav.
Vai esat saskārušās ar vecāko bērnu greizsirdību un bailēm, kad gaidījāt mājās otro mazuli? Šoreiz vajadzīgas jūsu pārdomas.
Bet varbūt vajag izraudāties, lai pašai tās emocijas tik ļoti pa iekšu nedzīvojas un nerada bērnam stresu, jo viņa jau redz, ka ārēji esi viena, bet iekšēji - pilna pārdzīvojumiem. Un bērni reizēm izdzīvo (caur slimībām) vecāku šādus iekšējos, slēptos emociju konfliktus.
Tas ir pilnīgi normāli, ka ir greizsirdīga, ir taču jauna situācija. pie kuras ir jāpierod.
Viena lieta ir tas, ko dari, jūti un kā tu to uztver. Cita lieta, kā to uztver un sajūt apkārtējie, t.sk. tava mazā meita. Un tās izjūtas atšķiras! Ne tāpēc, ka kāds gribētu speciāli otram darīt pāri, bet tāpēc, ka pozīcijas no kuras skatāmies uz konkrētu notikumu atšķiras.
Nav viss tik traki kā tu saki, neuztveru mazuli kā savu, es vienkārši pagaidām daru visu to ko darītu jebkura māte, tapēc ka meitai nav iespēju pat iziet no slimnīcas, bet mājās bērniņam būs kautkas jāvelk mugurā, būs kaut kur jāgulda. Es zinu cik apjukusi jutos pirmās dienas, kad atbraucu no slimnīcas. Pie tam man visu istabu un drēbītes bija sagatavojusi mana mīļā mazā meitiņa, kam tad bija 16, tagadējā jaunā māmiņa.😀
Ilgi domāju vai ko rakstīt, bet pat no malas ir redzams, ka mazbērnu uztver kā savu bērnu. Protams, viņš ir tavs mazbērns, un tav ir jauna loma un jaunā māmiņa ir vēl jauna un nepieredzējusi, bet mazliet šķiet ir sajukušas visas tavas lomas - mātes un vecmāmiņas. Līdz ar to tavs mazais bērns jūtas atstumts un situācija viņam nav īsti izprotama.
Un varbūt, arī savai nu jau lielajai meitai, ļauj vairāk izbaudīt mātes lomu un iespēju rūpēties par savu mazuli pašai izvēloties mazajam lietas.
Grūti ir jums visiem, novēlu ātrāk tikt pie kārtības - gan prakstiskā ziņā, gan emocionālā ziņā!
tā ir ,bet zini kā sirds sāp, nevaru sēžu darbā un vietu sev nevaru atrast, raudāt gribās.
paldies meitene, ir tā ka es visu laiku daru tā lai viņa justos tā pati svarīgākā, bet cik var saprast pārmaiņas viņai liekas tik radikālas, ka rezultāts ir tāds kā ir
Jā, vienīgais ieteikums ir pēc iespējas ātrāk atkal tikai un vienīgi veltīt uzmanību meitai. Varbūt var stāstīt, ka tagad viņa būs lielā tante mazajam bēbītim, uzdot viņai atbildīgākus darbiņus, ne tikai stāstīt, kur un kas būs, kā jūs, pieaugušie, esat to izdomājuši.
Reizēm vemšanu apstādina 25-50ml kolas. Pagaidām gan vienkārši maziem malciņiem piedāvā padzerties (bet tiešām maziem malciņiem). Ja mājās ir degvīna glāzītes, dod dzert no tādas, jo tā bērns nesakairinās kuņģi līdz līmenim, kad atkal jāvemj.
Vairāk pievērsties viņai! Meitai noteikti ir sajūta it kā tu tagad visu laiku būsi ar mazo bēbi.Bet bēbis jau būs māsai nevis mammai. Tāpēc jāparāda ,ka viss būs tā pat kā iepriekš,ka tu esi viņas mamma un viņai tevi nebūs jādala ne ar vienu citu.