Gados jaunās omītes dienasgrāmata- pārceļamies uz jaunu māju

11. Mar 2013, 10:18 nosiguldas nosiguldas

Jau divas nedēļas esmu omīte un par to esmu ļoti priecīga. Abi mani mīļumiņi vēl jo projām ir bērnu slimnīcā.

Kā tad mums gāju šo laiku. Mammīte dzīvoja vecāku mājā. Kas ir atsevišķa ēkā, kurā var pārnakšņot, gatavot sev ēst, mazgāt drēbes, ir iespēja arī māmiņām , kuras audzina vienas bērniņus, kamēr viens ir slimnīcā ar otru būt kopā šajā mājā. Es uzskatu, ka tā ir ļoti laba iespēja. Ir padomāts arī par tiem vecākiem kam ir plānāks maciņš, ir koplietošanas produkti- griķi, rīsi un c. Uz vietas ir sociālais darbinieks, kas labprāt aprunājas un sniedz padomus. Mājas durvis ir slēgtas, tapēc nepiederoši te nevar ienākt.

Mazo cilvēciņu redzēju tikai vienu reizi. Vismaz piecas reizes bija jādezinficē rokas un tad es beidzot viņu ieraudzīju. Pa nedēļu jau biju aizmirsusi, cik maziņš viņš ir.  

Mana kolēģe adot cepurīti un zeķītes smējās, esot pielaikojusi bebi born lellei, tā kā lūk  cik maziņi mēs esam. Pa šo laiku jau bija pirmā vannošanās, to gan veica bērnu māsiņa, atļaujot mammītei asistēt. Mazulītis lēnām aug un ar katru dienu viņam liek ēst arvien vairāk. 

Gustiņš gan pretojās un jau rāda raksturu. Viņš ēd, kad viņam gribās un ja nedod, kad viņam tas nepieciešams uz barošanu aizmieg. Labprāt pļāpā un neguļ naktī, bet no rīta nav pamodināms. Viņš labprāt pavada laiku ar mammīti ķengura pozā un ir jau likts pie krūts, pagaidām, viņš našķojās un zīst tā īsti negrib, bet mammīte ir apņēmības pilna. Un galu galā, ja ir apņemšanās viss izdosies.

Šodien mums ir liela diena, jo beidzot no inkubātora, mazais Gustavs dosies uz savu istabu kopā ar mammīti un viņi abi mācīsies sadzīvot. Te mammīte un mazais Gustiņš būs kopā visu diennakti, te viņu mācīs dažādām gudrībām, kā pareizi kopt pirmslaika dzimušu mazuli, kam pievērs uzmanību. Pats labākais, ka tā ir finiša taisne un drīz viņi abi būs mājās. Daktere bija paskadrojusi, ka šajā nodaļā netur nevienu lieku dienu, kā mazulis gatavs doties mājās, tā tiek sūtīts mājās.

Es gatavojos darbā visus nepieciešamos darbus apdarīt, lai varētu pāris nedēļas būt mājās lai palīdzētu abiem mīļajiem aprast ar mājās apstākļiem. Vēl gan diezgan daudz darbu līdz viņi ieradīsies mājās, bet vēl jau laiks ir.

helliite helliite 11. Mar 2013, 12:15

Gustiņa gaidīšanas laiks nav bijis jums viegls, bet noteikti prieka pilns!
Ir jauki uzzināt, ka viss palēnām, bet iet uz priekšu 😀
Soli pa solītim, mazam, bet pārliecinošam viņš aug un attīstās!
Esmu pārliecināta, ka pavisam drīz viņš dosies mājās 😀
No sirds novēlu Jums izturību un lai mazais aug cītīgi un braši 😀

nosiguldas nosiguldas 11. Mar 2013, 10:24

😀paldies

aab aab 11. Mar 2013, 10:22

novēlu, lai tā skaistā diena, kad abi dosies mājās, būtu pēc iespējas ātrāk. kā nekā mājas sienas palīdz 😀