Gados jaunās omītes dienasgrāmata- mums šodien dubulti svētki.

Šodiena sākās ar saulīti un siltu laiku. Diena patiesi īpaša, jo man paliek 44 un mazajam Gustiņam ir vārda svētki. Savādi, bet laiks patiesi skrien vēja spārniem, liekas, ka tiko bija 20 un nu jau ir uz pusi vairāk. Ja godīgi īdēt man nepatīk, bet šodiena noteikti ir tā diena, kad gribās sevi pažēlot. Ir sajūta, ka sevis žēl un raudāt gribās. Varbūt nogurums, vai sapņi, kas nav piepildījušies, nezinu.

Mēs esam mājās jau gandrīz nedēļu, Gustiņš ēd ar lielu apetīti un guļam svaigā gaisa stundu. Jā, mums jau ir vesels mēnesis. Tuvojas pavasaris un viss iegriežās parastajās sliedēs. To kā mēs atgriezāmies mājas un kā mes dzīvojam ikdienā pastāstīšu nākošā reizē, kad atgriezīšos no atvaļinājuma.

Protams, ka nevar pieminēt kādu mazu greizu sirsniņu, kam pēkšņi sasāpās vēderiņš, vai kaut ko ļoti vajag, kad esam kopā ar Gustiņu, bet visā visumā viss ir labi. Mazāk gribam klausīt un protams esam nedaudz spītigas, līdz ar ko nākas arī stingrāk pateikt vienu vai otru vardu, bet tā jau ir ikdiena.