Gados jaunās omītes dienasgrāmata- laiks skrien nemanot

Tuvojās siltais laiks un visi ziemas pārdzīvojumi ir jau aiz muguras. Visi esam mājās, augam ne pa dienām, bet par stundām. Mazais Gustiņš braši ēd un pēc slimnīcas ir pieņēmies svarā par 400 gramiem. Uz doto brīdi esam 48. cm gari un 2480 smagi. Lai cik mums arī negribējās, bet esam palikuši bez māmiņas piena, tagad barojam ar maisījumu, protams ar visām izejošām sekām. Puncītis dod ziņu par sevi un Gustiņš no mazā mierīgā cilvēciņa, lēnām sāk kļūt par vīriņu, kuru nāksies respektēt. Balstiņa skaļa un neatlaidīga, ja kaut kas nav pa prātam. Ļoti labprāt guļam laukā un nepavisam nepatīk spilgta saules gaisma. Vakarā ir jau laiciņš, kad mums patīk paniķoties, tas saskan ar to, kuru savos mazuļa gados bija izvēlējusies arī viņa mammīte.

Agri no rīta pirms eju uz darbu pamodinu mammīti un paskatos kā mazais cilvēks saldi guļ, bet vakarā, kad atgriežos no darba, tad ir laiciņš arī man padarboties ar mazo mīluli. Ir jau lietas, ko daru tikai es, mans darbiņš ir dupsīša un kājiņu mazgāšana vakarā, kumelīšu tējiņā. Mums ļoti ļoti patīk šī procedūra. Toties vanna ir mammītes, ja pavisam godīgi, es nevaru noskatīties, man ir bail, te nu palīgs ir opis, kas vannoja arī mazo Katrīni.

Uz brīvdienām, tad mēs saskaņojam plānus un dodam brīvsoli mammītei, tad pie auklēšanas tiek arī mazā Katrīne

 Esam jau paturējušas Gustiņu rociņās. Un protams Katrīnei ir savi darbiņi, kurus dara tikai viņa , tas ir uzklāj paladziņu un sameklē jaunu pamperīti. Te nu jāsakā tā, kā teica, kad atvedām mājās Katrīni, pieaugušiem ir mājās maza dzīva rotaļlietiņa. Opis dzied dziesmiņas, Katrīnīte uzmanīgi seko visam, kas notiek un tad to pašu dara ar savu lellīti. Es kā parasti, esmu tur, kur tas nepieciešams. Kika ir galvenā saimniece mājās un īstenībā man tā ir ļoti liela atslodze. Kā kārtīga mājsaimniece viņa cep dažādus našķus. Mājās valda miers un saticība.