Gados jaunās omītes dienasgrāmata- dodamies pirmajā ceļojumā.

Ir pagājusi nedēļa, kā kļuvu par omīti mazajam Gustaviņam. Jau nedēļu Gustiņš guļ inkubātoriņā un mammīte, katras trīs stundas nes savu pieniņu un baro mazo cilvēku. Vakar jau apēda 20. garmus. Svarā esam nokritušies par 100. gramiem. Gustiņš esot paklausīgs un mierīgs puišuks. Raud tikai tad, kad dara ar viņu ko tādu,  kas viņam nepatīk. Piemēram mēra temperatūru.

Šodien mēs braucam uz jaunajām mājām uz bērnu slimnīcu. Līdz dotajam brīdim Gustiņš gulēja tikai zeķītēs un pamperītī, šodien pirmo reizi viņam tiks vilktas drēbītes. 

Gustiņu pēc dzimšanas vairāk neesmu redzējusi, bet nav ne minūtes, kad par viņiem abiem nedomātu. Aizvedu pirmās drēbītes un draudzene ir uzadījusi mums pašu pirmo cepurīti, kas der Baby Bornam, lellei galviņa pat nedaudz lielāka. Guļammaisā gan varēšot ielikt vēl vienu Gustiņu, bet galvenais, ka viņam būs silti. 

Vakar visu dienu gatavojām istabu jaunajai māmiņai un mazajam cilvēkam. Mazgāju, gludināju drēbītes un vakarā sapratu, ka esmu līdz nāvei nogurusi, bet vēl tik daudz ir jāizdara. 

Lai gan viss it kā ir sagādāts, bet tāpat nevaru atturēties no mazuļu veikaliem un drēbīšu apskatīšanas. Tad nu tā. Pašiem mazākajiem drēbītes ir ļoti maz un tās ir dārgākas, nekā standartam. Gribēju nopirkt siltu cepurīti un sapratu, ka to nedarīšu, jo 12.00 Ls nepilnam mēnesim būtu vienkārša naudas izmešana. Toties tagad man ir maza, bezgala skaista, gaiši zila cepurīte, kurā Gustiņam būs silti un es pat zinu, kas notiks ar cepurīti, kad tā paliks maza.... Protams, Katrīnei lellei būs jaunas drēbītes.