Gados jaunās omītes dienasgrāmata.

Ir pienācis rudens un pagājis gads no iepriekšējā rudens, kad uzzinājām ka mums būs ģimenē vēl viens mazs cilvēciņš. Šo laiku labi atceros, jo mūsu māmiņa mocījās ar baisu toksikozi.

Atceros vienu vakaru, man bija jābrauc komandējumā un prezentācijai bija nepieciešami floristikas taurenīši. Tā kā centrā mēs tos neatradām, braucām uz purvciemu, ceļu no Minskas līdz Rimi aiz purvciema tirgus mēs gājām minūtes 40, jo ik pēc neliela gabaliņa toksikoze deva par sevi zināt. Bet neskatoties uz to Kika nezaudēja humora izjūtu un turējās kā varonis. Tagad tas viss ir garām. 

MAZAJAM GUSTIŅAM RĪT PALIEK SEPTIŅI MĒNEŠI.

KO GAN MĒS PA ŠO LAIKU ESAM IZDARĪJUŠI:

RECEPTES IMUNITĀTEI:

Pret saaukstēšanos: augļu biezenītim ( banāns, bumbiers) pievienojam dažas pilītes citrona suliņu . 

Pret vēdera vīrusiem: dārzeņu biezenim, katru dienu tiek pievienots ķiplociņš.

Ēdam vistas gaļu, brokoli, kāpostu, burkānu, ķirbi, kartupeli.

Zobiņu mums vēl nav, bet siekala gan līdz papēžiem. Runājam smejamies un protams rādam raksturu. Gustavs veļās, grib sēdēt un stipjās kājiņās. Īpaša procedūra ir vannošanās, jo tad slapja ir mamma un tētis un protams arī visa vannasistaba. KATASTROFĀLI ESAM IZAUGUŠI NO DRĒBĒM, kontatējām, ka lielākas drēbītes ir, bet 74 izmērs nav, tapēc tagad galvenai , loti operatīvi jālabo šī situācija. Ja ir māmiņas, kas mums var palīdzēt būšu ļoti pateicīga.

Vislabākais miedziņs ir staigājot laukā, bet tas nenozīmē, ka viņš guļ ilgi, lai vecāki nesapņo, pagulēja un atkal pie rotaļām.

Katrīnīte jau ir pieradusi, ka mājās ir mazs cilvēciņš, kuru gribās saukt par brālīti, tante izklausā kaut kā nepieņemami, tapēc tas ir Kates mazais draudziņš.

Lai Kikai nebūtu garlaicīgi arī mazā māmiņa iet pastaigā ar saviem bērniņiem, tur ir gan lelle, gan zaķis un citi zvēri.

Gribētos jau arī parotaļāties, bet vēl Gustiņš neļaujās. Neskatoties uz to viņam jau ir mīļākā rotaļlieta zils suņums. Nekad neesmu varējusi saprast, kapēc mazuļiem patīk nedabisku krāsu dzīvnieciņi, bet tā tas ir.

Kā es jūtos, es jūtos ļoti labi, jo Gustiņš nu jau kļūst par lielu cilvēku, Kika ar katru dienu kļūst nopietnāka un apzinīgāka, iespējams viņa nemaz nav pamanījusi kā ir izaugusi par šiem septiņiem mēnešiem. Galu galā, kas var būt labāks mammai kā redzēt, ka viņas bērniem viss ir labi.