Kā pasaulē nāca mazais Pauls

Paula dzemdību stāsts.

15.11. No rīta pamostos ar vilšanos sajūtu, ka joprojām esam divi vienā. 

Rit 41 nedēļa un no 34 nedēļas esmu uz čemodāna, jo viss liecināja par to ka puika ieradīsies ātrāk. 

Bet te nu bija. Nospraustais termiņš nu ir pagājis un, ja tuvākajās dienās nekas nenotiks būs jāierosina dzemdības. 

Esmu ļoti sagurusi un gatava nēsāt mazo uz rokām nevis puncī. Aktīvie pārgājieni gar jūru un mežu ar meitiņu Emīliju, kurai drīz būs divi gadi, kā arī baseina apmeklējumi nebija devuši līdz šim vēlamo rezultātu…Tad nu kārtējais rīts bez izmaiņām:)   

Brokastis, spēles un dodamies uz ikrīta pastaigu gar jūru ar Emīliju un omi. Laiks saulains, pirmais jūtamais mīnus grādiņš un skaista migla. 

Tā nu pienāk vakars.

16.00- sagaidam tēti atgriežamies no darba, līmējam uzlīmes un priecājamies cik feini Emīlija atpazīst krāsas. Visiem ir superīgs garastāvoklis. 

16.30 uzfilmēju video un ielieku IG, kā pildam -dzenes uzdevumi bērniem un pēkšņi hops- jūtu, kautkāda  citādāka sāpīte. Okey, neceļu paniku, vīram neko nesaku, gribu pārliecināties vai nav viltus kontrakcijas, kas mani pēdējā laikā ir apmeklējušas bieži. Apguļos, uzņemu starplaiku - ik pēc 6 min. Laikam sākas. Pajokam pasaku vīram, ka izskatās beidzot būs pienākusi X diena. :)

Vienojamies, ka dodos dušā, jo jūtu, ka vieglā vēdera vilkšana, sāk palikt spēcīgāka, bet viņi vēl droši paspēlejas.  Pilnīgā mieriņā un chiliņā dodos uz dušu. 

Un tālāk viss notiek zibens ātrumā.

Kamēr mazgājos,  kontrakcijas paliek tik stipras, ka jāpieslēdz elpa, jūtu ka vēders ir pamatīgi noslīdējis un bērns ir ļoti zemu. Rakstu vīram, lai viņš ved Emīliju pie manas mammas( paldies dievam viņa dzīvo blakus mājā un nestrādāja tajā dienā ), jo kontrakcijas paliek ļoti stiprākas un garākas un starplaiks īss. Viņš visu mudīgi izdara. Ir pagājušas max 40 min no pirmās kontrakcijas !!

Izeju no dušas, ar slapjiem matiem, ko vnk nespēju ižāvēt, jo starplaiks ir vien 2,5 min  un kontrakcijas ilgums ir jau gandrīz 1 min. Sāpe ir stipra un jākoncentrējas elpošanai. Parādās kkāda neliela asiņošana. Tas mani nedaudz sabiedē. Apsēžos uz bumbas , satarp kontrakcijām mēģinu sazvanīt Jūrmalas slimnīcas- dzemdību nodaļu. Visu izstāstu uz ko saņemu atbildi - mudīgi brauciet šurp! 

Uzstūķēju pamperus, ja nu ūdeņi paceļam noiet, pirmās drēbes, kas pagadās pa rokai, bez maz mājas čībās! Vīrs tikmēr samet atlikušās nepieciešamās lietas dzemdību somā.

17.40 - skrienam uz mašīnu un izbraucam. 

Pēc 5 min cēļā, jūtu, ka  ir dimbā, bērns jau sāk spiesties arā, esmu šokā un saku, lai vīrs pasteidzas! Līdz slimnīcai ir 30 min ilgs brauciens. Uz šosejas visi velkas, jo ir darbadienas vakars un pilns ar smagajām mašīnām, kas tikai palēlina satiksmi.

Vēl pēc 5 min es jau izmisumā  saku, ka negribu dzemdēt bērnu mašīnā! Vīrs sāk lidot , es esmu iekrampējusies vienā no viņa rokām, ar otru viņš stūre! Sazvanam Buldurus un sakam, ka mēs lidojam un liekas, ka dzemdēsim mašīnā, uz ko saņemam atbildi, ja nu kas, lai stājamies malā un  zvanam ātrajiem, bet ja tomēr tiekam līdz slimnīcai, kad tuvojamies, lai zvanam - vecmāte gaidīs neatliekamās palīdzības uzņemšanas nodaļā. 

Man viss ceļš paiet miglā un lūdzot mazo nedaudz paciesties! Pat nestādos priekšā, kāds stress bija vīram.

18.00  mēs burtiski ielidojam uzņemšanā, mani iesēdina krēslā un pa taisno uz dzemdību bloku. 

Pa ceļam pamanu, ka tā ir tā pati vecmāte, kas pieņēma Emīlijas dzemdības un esmu laimīga, jo mēs ļoti labi sastrādājāmies :) 

Vīru aizsūta uz Covid testu, jo bez tā nodaļā netikt. 

Pa fikso noģērbjos ar vecmātes palīdzību- un ar plikām kājām, dodos uz dzemdību zāli ,jo čības palikušas čemodānā, kas ir pie vīra.

Te skienot, te līmējoties gar sienām kontrakcijās un cīņu nedzemdēt bērnu pa ceļam koridorā , dzirdu kā viena sieviete, jau ir pēdējos metros un spiež. 

Tieku līdz dzemdību zālei, iegāžos kušetē, vecmāte pārbauda vai ūdeņi nav nogājuši. Nav. Atvērums pilns- pārduram ūdeņus. Gaiši. Manī iestājas miers, esmu laimīga, ka esmu tikusi līdz slimnīcai. 

Blakus dzirdu, ka sievietei ir pēdējais cīniņš un ieraudas bērniņš. Man sariešas asaras.

18.47-  Pauls ir piedzimis ?