Mūsu dzemdību stāsts: Atceroties to īpašo tikšanos...

20. Apr 2018, 14:06

Mūsu dēls Valters-Olivers piedzima 01.11.2017 plkst. 22:22. Jā tik ļoti īpašā dzimšanas laikā, jo gan man, gan Valtera tētim dzimšanas datumi ir 22. Datumos – 22. aprīlī un 22. maijā. Likās, nu kur vēl īpašāk..

Atceroties dzemdības...

Mans noliktais dzemdību datums bija 28. oktobris, taču, par cik šis bija pirmais bērniņš, bija sajūta, ka dzemdības tomēr būs vēlāk. Biju par sevi pārliecināta, ka spēšu pati laist pasaulē bērniņu, jo grūtniecība noritēja bez jebkādiem sarežģījumiem. Pienāca 31. oktobra nakts. Tā kā dzīvojam 40 km no Rīgas un izvēlētā vieta bija Rīgas dzemdību nams, sākot just kontrakcijas, teicu Matīsam (Valtera tētis), ka ir laiks doties.

Līgums ar vecmāti man nebija, līdz ar to ļoti cerēju, ka pretī mūs sagaidīs jauks personāls. Aizbraucot uz dzemdību namu, bija plkst. 3:00 naktī, atvērums bija tikai 1cm, taču mājās mums nelika braukt, tāpēc palikām dzemdību namā.

Pienāca 1. novembra plkst. 12:00 un man pārdūra augļūdeņus. Tajā brīdī man bija slikta sajūta, taču ne dēļ sāpēm, bet vairāk gan emocionāli. Plkst. 15:00 devāmies uz dzemdību zāli un man sāka stimulēt dzemdības. Toņi mazajam labi, bet palielinoties stimulācijas devai, auga sāpes. Sāpes bija tik neizturamas, ka pieprasiju epidurālo anestēziju. Plkst. 21:00 atvērums bija 10 cm un dežūrējošā vecmāte teica, ka nu ir laiks dzemdēt. Es biju laimīga, jo jutu, ka drīz satikšu savu mazulīti. Taču tad notika tas, par ko es grūtniecības laikā pat neiedomājos. Akūts ķeizars. Mazajam bija slikti sirds toņi, piedevām, viņš bija iegūlies kreisajā iegurnī. Godīgi sakot, es salūzu. Nerunājot par to, kāds izskatījās tētis, to izdzirdot. Protams, bērna dēļ bijām gatavi uz visu, lai tik mazulītim viss būtu labi. Operācijas laikā pati biju pie samaņas, man bija auksti un es pat vēmu.. Un tad izdzirdot Valtera pirmo kliedzienu, varēju atviegloti nopūsties..

Bērniņu uzlika man uz krūtīm, es teicu viņam, ka viņu ļoti mīlu, un palūdzu piedošanu, jo viņam šis ceļš arī nebija viegls. Es biju laimīga!

Valters piedzima 4,090kg smags un 55cm garš.

To laiku, kamēr es atguvos no operācijas, Valters pavadīja ar tēti. No rīta puses ap plkst. 6:00 man atnesa pirmo reizi dēlu pabarot. Sajūtas brīnišķīgas! Esmu pateicīga un laimīga, ka varu viņu barot ar krūti.

Godīgi sakot, savas dzemdības es nosauktu par smagām. Esmu pat bijusi pie Ievas Ančevskas uz terapiju, kur caur meditāciju gāju cauri savām dzemdībām, lai atgūtu sevī to ko, dzemdību laikā pazaudēju. Kādu daļu no sevis.

8. Valtera dzīves dienā bija mums pirmā vanna- pirtīža. Valtera ome pati vada šo pirts rituālu, līdz ar to tas likās vēl īpašāk.

Tūlīt 1. maijā svinēsim jau 6 mēnešus. Esam vesela un laimīga ģimene.

Paldies par iespēju dalīties ar savu dzemdību pieredzi!

Ar cieņu, Kristīne Kanna