Mazulis nogaršo mākslīgā piena maisījumu un atsakās no krūts?

Mazulis nogaršo mākslīgā piena maisījumu un atsakās no krūts?

21. Apr 2017, 00:00 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

FOTO: telegraph.co.uk

Ja mazulis raud un pēc mākslīgā piena pirmās nogaršošanas reizes nevēlas ņemt māmiņas krūti, vai vienmēr tas nozīmē nevēlēšanos baudīt māmiņas pienu? Dažkārt mēs kļūdāmies, domājot, ka tas tā ir..

Atbildes uz līdzīgiem jautājumiem meklē arī kāda māmiņa, kas iesūtījusi mūsu speciālistiem jautājumu.


20170324071842-14852.jpg

Bērns no mammas piena un krūts tik viegli neatsakās, tikai tādēļ, ka ir dota pudele un maisījums. Tas, par ko bērnam var būt kreņķis, ir tas, ka pie krūts ir jāpastrādā nopietnāk, bet no pudeles tek brīvi ēdiens. Ja bērns niķojas pie krūts, tad iedodam mazliet noslauktu pienu no pudeles, turot bērnu pie krūts, un turpinam pēc mirkļa dot atkal savu krūti. Ja bērnam ir histērija, tad viņu ir jācenšas vispirms nomierināt un tikai tad kaut ko piedāvāt. Arī pašai ir jābūt mierīgai, jo satraukta mammas balss, paātrināts sirds ritms arī var radīt bērnam papildus nemieru. Krūts zīdīšana parasti ir mammas pacietības mēra rādītājs pie jauktas barošanas uzsākšanas.

Ir daudz iemeslu, kāpēc jaundzimušais var atteikties ņemt krūti. Nereti tas notiek vairāku iemeslu sakritības dēļ. Piemēram, mazulis, kuram ir īsa mēles saitīte, varētu normāli ņemt krūti, ja nav citu traucējošu faktoru.

Tomēr viens no biežāk sastopamākajiem iemesliem, kāpēc mazulis atsakās ņemt krūti, ir maldīgais uzskats, ka bērns pirmajās dzīves dienās ir jābaro ik pēc 3 stundām vai pēc kaut kāda grafika. Ja bērns pēc piedzimšanas nav ēdis, piemēram, trīs stundas, slimnīcas personāls sāk uztraukties un bieži vien spiež bērnu ņemt krūti, kaut gan viņš tam vēl nav gatavs. Kad bērns, kurš nav gatavs zīst, tiek ar varu likts pie krūts un tur piespiedu kārtā turēts, nav jābrīnās, ka dažiem mazuļiem rodas nepatika pret krūti. Ja bērns nav ēdis 3 stundas, personāls krīt panikā: "Bērnam obligāti jāēd!" un sāk pielietot alternatīvās barošanas metodes.

Attiecīgi, lielu lomu spēlēt var arī mazuļa noskaņojums, veselības faktori un pat labsajūta. Katrs gadījums - individuāls.

20180423141800-35725.jpg