Ķermeņa masāža
20.05 15:30-16:30
Izpārdots
Izrādās, ka vecāki ar savu mazuli var sākt sarunātos jau no pirmajām viņa dzīves dienām, kā arī iemācīties saskatīt un saklausīt bērniņa atbildes reakciju. Vairāk par to portāls www.maminuklubs.lv jautā psiholoģei Diānai Zandei.
Psiholoģe atklāj, ka intuitīvi vecāki ļoti labi saprot to, kas jādara, un parasti, bērniņam piedzimstot, mamma ar viņu jau uzreiz ir kontaktā – mazulim kaut ko dūdo, kaut ko stāsta.
„Faktiski, sarunas starp mazulīti un vecākiem sākas jau no dzimšanas brīža un dažkārt - arī jau tad, kad bērniņš vēl atrodas mammas vēderā. Tomēr te gan man gribētos uzsvērt, ka tad, ja mamma ar mazuli, kurš atrodas viņas puncī, sarunājas domās, tā neskaitās komunikācija vai saruna ar bērnu, jo domas ir domas, bet saruna – saruna,” stāsta Diāna Zande.
Kad ar bērniņu sarunāties?
Lielāko diennakts laiku bērniņš atrodas miegā, vēl lielu daļu no tās viņš pavada mammai pie krūts un vēl kāds brīdis aizrit, viņam esot kreņķīgam un raudot, vai arī ļaujoties vecāku aprūpei, vannošanai vai pārģērbšanai. Šis arī ir labākais brīdis, kad ar mazuli iniciēt sarunas!
„Kad bērniņš ir paēdis un kāds no vecākiem viņu pārģērbj, mamma vai tētis, kas ar viņu darbojas, mazuli var nevis tehniski apģērbt vai tehniski viņam izmazgāt actiņas, bet gan stāstot par to, kas tagad notiek!
Ir būtiski runāt līdzi darbībām, kuras veicam, un pats galvenais - skatīties uz bērniņu, jo ļoti nozīmīgi būt acu kontaktā ar viņu. Pirmais, ko mazulis novērtēs ir tas, cik atsaucīga, laipna, mīļa un maiga ir mammas vai tēta seja, kas viņā noraugās, tieši tādēļ būtiska ir visas savas uzmanības koncentrēšana uz bērniņu!
Vēl vecākiem ar viņu ieteicams runāt lēnu, jo bērniņš šim kontaktam nespēj tik ātri izsekot līdzi.
Dažkārt, ja vecākiem, īpaši - mammai, ir nomākts garastāvoklis vai, piemēram, pēcdzemdību depresijas simptomi, viņai vienkārši var nebūt spēka ieklausīties sava bērniņa signālos. Ja viņa savu mazuli tehniski aprūpē, tehniski liek pie krūts un midzina tas savukārt nozīmē, ka viņa nav kontaktā ar bērnu, un mazulim ir ļoti gūti.
Tādēļ vienalga, vai mamma ir bēdīga vai priecīga, bet brīdī, kad viņa darbojas ar mazulīti, viņai ir jābūt kontaktā ar viņu, nevis ar vienu aci jāskatās televizors vai jādara vēl kas cits! Tas ir ļoti būtiski, jo bērniņam svarīgi, lai mammas uzmanība būtu nedalīta,” uzsver Diāna Zande.
Vēl psiholoģe atklāj, ka arī dziedāšana ir saruna ar mazuli! „Komunikācija ar mazulīti notiek gan ar vārdiem, gan neverbāli, gan turot viņu rokās - ķermeniski.
Tomēr jebkurā gadījumā, komunikācijā ar bērniņu ir jābūt ļoti tiešam un konkrētam kontaktam, pēc iespējas mierīgam, saudzējošam un mazulītim pieskaņotam ritmam,” tā Diāna Zande.
Kā mazulis var reaģēt?
Psiholoģe ir pārliecināta, ka tad, ja pirmo mēnešu laikā bērniņš uz komunikāciju intensīvi nereaģē, vecākiem nevajadzētu domāt, ka ar mazulīti vispār nav vērts iesaistīties diskusijās!
„Jau pirmā dzīves mēneša laikā, pirmajās dzīves dieniņās pēc dzemdībām var redzēt, ka mazulis cenšas vecākiem atbildēt!
Piemēram, no malas raugoties tajā, kā bērniņš tiek ģērbts un kā viņam tiek stāstīts par to, kas notiek, var lieliski redzēt, kā mazulis, kuram varbūt vēl ir tikai divas nedēļas, pūlas iesaistīties komunikācijā ar vecāku, kurš viņu ģērbj!
Iespējams, šajā brīdī mazulītis cītīgāk mēģina skatīties mammā, varbūt brīdī, kad bērniņš klausās tēta teiktajā, viņa ķermenītis sastingst, bet, iespējams, kādā brīdī viņš sāk spert ar kājiņām un tad atkal nomierinās.
Mazulis nemitīgi raida savus signālus, un tad, ja vecāki būs mierīgi, tos spēs uztvert un tajos ieklausīties, varēs bērniņam sniegt atgriezenisko saiti!
Piemēram, ja mazulītis pasaka „ā”, un vecāki viņu nevis turpina ģērbt, ar domu, ka viņš jau vēl neko nesaprot, bet atbild: „Tu pateici - ā”, šādi veidojas abu komunikācija.
Pats galvenais, lai vecāki ar bērniņu runātu pietiekami lēni un skaidro, pieskaņojoties mazuļa ritmam,” tā Diāna Zande.
Māmiņu Klubs