Cik drīz Tev beidzās piens?

Mans stāsts abos bērnu gadījumos ir pozitīvs. Ar atradināšanu nebija problēmu, jo abi puikas tiecās pēc kaut kā cietāka un labprāt ēda omes savārītos dārzeņu biezeņus un putras. Līdz ar to pats atradināšanas process nebija ilgs - labi ja dažas nedēļas. Pieniņš pakāpeniski beidzās, saglabājoties naktīs un tā nu es necietu ne no piebriedušām krūtīm, ne piena izplūdēm vai bērnu histērijām.

Bet dzirdēti ir dažādi stāsti. Kā Tu tiki galā ar atradināšanu un cik ilgā laikā Tev beidzās pašas piens?

Piena veidošanās notiek pēc "tirgus" likumiem - kāds pieprasījums, tāds arī piedāvājums. Ja ļaujamies "pieprasītājam", tad piedāvājumam arī nav kur sprukt - jāpiedāvā:) 

Viens no maniem knifiem bija tomēr palēnām pāriet uz agrāk atslauktiem piena krājumiem un barot no pudelītes. 

Otrs - pakāpeniski samazināt piena ēdienreizes ar krūti - visvieglāk to izdarīt, ja mamma tomēr spiesta atgriezties darbā un tāpēc mazajam zīdējam ir jāsamierinās. 

Pierādījies arī tas, ka bērni, ja viņiem blakus mammas ļoti nestreso par šo tēmu, nevelk pupu ārā pie katra aizdomīgāka bērna skatiena, ātri pierod pie jaunās situācijas!

Pastāsti par savu pieredzi jaunajā stāstu konkursā "Kā es atradināju no krūts?" ŠEIT un laimē ielūgumu uz Māmiņu Kluba Vecāku skolas nodarbību pēc izvēles!