"Pirmā satikšanās ar meitiņu"

21.03.2017. Apmēram 6:30 no rīta sāku just velkošu sajūtu lejas daļā. (Mazliet atgādina kad ir mēnešreizes)

Ap 7:00 parādījās gļotaini izdalījumi ar kripatiņu asinīm. ES paredzu ka tas bija tā saucamais korķis. 

Velkošā sajūta turpinājās ,bet nekļuva stiprāka. Ap 14:00 man parādījās izdalījumos brūna nokrāsa, kas mani mazliet satrauca, jo nezināju vai tas ir normāli. Tāpēc ar vīru pl.15:00 aizbraucām uz slimnīcu ( Mēs dzīvojam Īrijā) .Trīs stundas nosēdējām uzgaidāmajā telpā, tātad ap 18:00 beidzot tiku uz apskati.  Izdalījumus neviena dakterīte neskaitījās, bet drošības pēc stundas garumā klausījās mazulītes sirsniņu. Par cik viss bija vislabākajā kārtībā, ārste teica ka principā esmu pa velti atbraukusi un lai ES braucu mājās, un lai atgriezīs kad sāksies biežas kontrakcijas. Kamēr ārste gāja rakstīt papīrus , lika lai es mazliet uzgaidu līdz viņa atgriezīsies, es  sadzirdēju Tur lejā skaņu "Plukš" :D un pa džinsām noplūda ūdeņi . ;) 

Man soma dzemdībām nebija līdzi,jo es tak tikai atbraucu lai izdalījumus apskata . ;) Tā nu sūtiju vīru pēc lielās somas ar mantām un ātrumā viņam vēl bija vecākais dēliņš jāaizved  pie mūsu draugiem . 

Ap 19:45 man sakās kārtīgas kontrakcijas. Tās bija ļoti straujas ...uzreiz bija pa 15 minūtēm, ātri vien atstarpe samazinājās uz 10, 7, 4 minūtēm . Vīrs atgriezās pie manīm pēc pl.20:00, kad jau kontrakcijas bija kļuvušas nepatīkamas. Paspēju mazu mirklīti paraudāt ar vārdiem " Kāpēc ES uz šo parakstījos?! " :D

Tad atnāca ārste, pārbaudīja atvērumu ,bija 4 cm. Viņa teica ka laiciņš vēl ir, un viņa aizgāja sagatavot dzemdību zāli . Bet mazulīte dzima tik ātri ka līdz tai zālei netīkamām. :D

Es dzemdēju turpat apskates istabā rāpus pozā uz grīdas . ;) Man piedāvāja kāpt gultā, bet es  jau biju ar nagiem ieķērušies parketa un atteicos  pārvietoties. ;) 

Dzemdības bija ļoti ātrās un vieglas...

Un pl.21:08 mēs sagaidijām mūsu meitiņu - Evelīnu ( 3.350 kg un 50 cm) . :) 

Mazulīti man uzreiz iedeva rokās un tad jau kopā pārvietojāmies uz gultu , kur veica manu apskati un tētim ļāva pārgriezt nabas saiti. 

Vecmāte bija šokā par tik ātram dzemdībām , pat vairākkārt man atvainojās ka man nācās dzemdēt apskates telpā nevis dzemdību zālē. Bet man bija vienalga kurā telpā , galvenais ka slimnīcā un ka viss kārtībā. :)  

Un tagad esam laimīgi vecāki diviem bērniņiem . :) 

P.S.: Kontrakcijas pārvarēt man palīdzēja tas ka prāts bija aizņemt ar domām kā vecākajam bērnam iet pie mūsu draugiem, tā ka tas neļāva iedziļināties kontrakciju nepatīkamajās sajūtās . Un vēl man draudzene ieteica lai stāvu kājas un šūpoju gurnus , tas arī atviegloja visu . 

Novēlu katrai tik vieglas dzemdības un vesalus mazulīšus! :)

UZDOD SAVU JAUTĀJUMU VECMĀTEI UN SAŅEMA ATBILDI!