Vēstulītes Miķelim. 7. nedēļa

Vēstulītes Miķelim. 7. nedēļa

14. Feb 2017, 16:31 Co_ora Co_ora

13.02.2016

Vakars “Ūdensrozē” bija ļoti jauks, tikai to nedaudz aizēnoja mans milzīgais (milzīgi daudz "aizsargslānītis", kā man to tagad patīk dēvēt)  vēders, kas jau pirms otrā ēdiena sapūtās superliels! Viss, nevienu dienu vairs nevilkšu piespīlētu kleitu ( tikai tad, kad vēdera daļā to izspīlēs viens diezgan liels jau izaudzis bērniņš :) ).

Pat nepamērot, savācos veselu maisu ar grūtnieču drēbēm, demonstrēšu mājās vīra kungam :). Audz, bebīti, audz, punča drēbes tevi jau gaida! Lai gan daudz neizdevās ar mammu papļāpāt, tomēr dodoties mājās jutos ļoti labi! 

14.02.2016

Hei, mīlestības svētkos, mūsu mazā mīlestībiņa :)

Diemžēl tā ir sanācis, ka man ir dežūra, bet sirdi silda fakts, ka vīrs pusdienās atnesīs Hesburgeru ( tāda nu ir tā mūsu Valentīna dienas tradīcija :) ).

Vispār dežūrēt ir diezgan smagi .. ne tik ļoti fiziski, kā emocionāli! Šeit pat, US kabinetā, nāk ginekoloģes, šodien vienai pateica, ka neredz bēbītim sirsniņu, paskatījos uz ekrānu - bāc, bet tur taču riktīgi liels bēbis .. šāds un vēl ļoti līdzīgi stāsti viens pēc otra - kā lai pieturas pie optimisma? :) Un nakts .. ak vai cik grūti celties, kad piezvana, ejot koridors liekas bezgalīgs un nelaba dūša, liekas, ka progresē ar astronomisku ātrumu! Jā, šoreiz pat tik tālu, ka ar vēmienīti un asarām tualetē! Ceru, ka man izdosies sakārtot dežūras tā, lai šo vairs nenāktos piedzīvot!

15.02.2016

Diena pēc dežūras ir paredzēta miedziņam!

.. vismaz līdz brīdim, kamēr jādodas lasīt lekciju :)

16.02.2016

Nevaru sagaidīt rītdienu, kad došos pie dakteres! Laikam varētu apciemot dakteri katru nedēļu, lai tik nomierinātu savu super ziņkāri!

Citādi manā dzīvē ļoti daudz kas nav mainījies - sāpes naktīs ir pārgājušas, ā, tik krūtis aug griezdamās un sāp proporcionāli tam :) Bišķi paliek bail - ja šādi ir pēc nepilniem diviem mēnešiem, kā būs pēc 9 .. :)

17.02.2016

Rīts iesākās ar lielām cerībām, jo gāju pie dakteres! Diemžēl viņa tevi negribēja redzēt sonografijā :) (bet nekas, rīt pati paskatīšos! ) iedeva mātes pasi, kuru tagad akurāti vienmēr jānēsā līdzi - jau ieliku cietākā mapē, lai garo mēnešu laikā nesaburzās :)

Pēc tam braucu atpakaļ uz darbu, kur bija pediatrijas konference, bija ļoti interesanti, īpaši ņemot vērā, ka man vispār nav pašai savas pieredzes :) pēc pusdienu paēšanas sanāca vairākas stundas sēdēt bez izkustēšanās, rezultātā vēders bija kā akmens, bet labi, ka izkustoties paliek vismaz fiziski vieglāk!

18.02.2016

Oj, tās garās poliklīniku dienas ir tiešām garas! Nezinu kāpēc un ar ko tas saistīts, bet arī šonedēļ tieši ceturtdienā visu dienu viegls nelabums, izteiktāks vakarā!

Rītu sāku ar paskatīšanos uz tevi sonogrāfijā, atradu sirsniņu un, protams, arī padalījos ar tēti un ģimenes pļāpām - viņas nedaudz ieķiķināja un teica, ka tu pēc pingvīna izskaties, Monta pat uzzīmēja!

20170214162844-58391.jpg20170214162857-84163.jpg

 






Tā nu sanāca un sakrita apstākļi, ka pateicu par tavu eksistenci virsmāsai! Visu laiku man jautā kad plānoju iet atvaļinājumā, es atbildēju, ka jūlijā plānoju iet dekrētā :) Pieteicu gan, ka laiciņš ir mazs un neviens cits neko nezina, bet nu jāskatās vai arī nākamnedēļ neviens neko nezinās :).

19.02.2016

Urā, piektdiena ir klāt! Šī piektdiena ir manā pirmā garā lekciju diena, sāku ar studentiem Latvijas Universitātē un tālāk devos pie LSPA studentiem! Mājupceļš izdevās negaidīti ātrs, jo tramvaji ir viens labs pārvietošanās līdzeklis sastrēgumu laikā!

Uznāca iedvesma ieiet veikalā - sapirkos visādus augļus, lai beidzot izmēģinātu blenderi, bet tā kā vakarā bija diezgan nelaba dūša, tad atkal nekā :)

Nopirku arī narcises podiņā, cerams, ka plauks un zels!

Visu vakaru, vīram par “lielu prieku “, pavadīju skatoties ziepenes iekavētās sērijas, kas bija veselas 4!