Vēstulītes Miķelim. 27. nedēļa

02.07.2016

Ir pagājuši vēl 5 gadi kopš pēdējā salidojuma un šodien, jau abi divi kopā, dodamies uz jubilejas salidojumu!

Nakti pavadījām Ieriķos, pie taviem vecvecākiem, no rīta vecvecmamma jau bija paspējusi aiziet uz dārzu un salasīt zemenītes un avenītes Miķelim :) Pa ceļam vēl iebraucām Vecpiebalgā, kur bija jasamīļo tavi brālēni - Klāvs un Kārlis! Kad beidzot nonācām Jaunpiebalgā, biju jau piekususi, bet nu bija jāsāk gatavoties salidojumam, lai visi redz kādi mēs izauguši :)

Ļoti liels bija mans pārsteigums un, varētu pat teikt, ka šoks, kad bijušie klasesbiedri sāka man jautāt kad tad es par bērniem domāšot! Jā, tieši tā - viņi nepamanīja manu milzīgo punci, kaut kas neiedomājams! Tā es biju diezgan īgna un mēs visu vakaru nosēdējām pie galdiņa vai pie blakus galdiņa un ēdām :)

Aizbraucot mājās, priekšā gaidīja divi sadzērušies vīri, dabūju labi daudz visu ko pirms miega noklausīties un no rīta pamostoties .. vēlreiz visu to pašu :)

03.07.2016

Tas, ka šodien pie stūres braukšu es, bija skaidrs jau vakar vakarā, mājās pārnākot! Tiesības man sen, sen jau, bet tā pieredze maza un aizmirsusies, tāpēc katra pie stūres būšanas reize ir sava veida satraukums, īpaši, ja jābrauc pa Rīgu un īpaši, ja gāž lietus un ir daudz remonti pa ceļam. Bet nu veiksmīgi tomēr tikām mājās :).

Pa ceļam atkal iebraucām Vecpiebalgā, kur Gavari cienāja ar gardiem salātiem un ilgi nevarēju vien piecelties un doties prom - viņu mājā kā pie svētdienas dienas viss tik forši un idilliski likās .. nu, vismaz kamēr Kārlis bez pampera apkakāja visas savas mantas ;)

Jaunpiebalgā pamatīgi sastrīdējos ar Lāsmu - kaut ko diezgan traku tu ar tiem maniem hormoniem dari! Bet nu es mēģinu īpaši par to nebēdāt, jo tik muļķīgi satraukumi ne man, ne tev neko labu nedod :)

04.07.2016

Tā jau man likās, ka vienā jaukā dienā likšos dīvaina pati sev par to, ka ielieku darbu pirmdienā! Bet nu neko darīt, jābrauc un vēl bišķi jāpastrādā! Interesanti, ka arī Vecmīlgrāvī poliklīnikā tieši šodien pēkšņi visi sāk pamanīt, ka esmu stāvoklī! Redz kā - īstenībā vajag visiem speciāli rādīt, tad neviens nepamanīs, nevis slēpt :)

Mājupceļā atkal nenocietos un nopirku ķiršus, kvai viņu dēļ nācās nokavēt trolejbusu, he!

05.07.2016

Pēc šodien nostrādātas darba dienas, palikušas vairs tikai divas dienas Vecmīlgrāvī :) Pa vakariem vēl “piestrādāju”, rakstot Olgai aprakstus, šodien bija pavisam daudz Olgas - veselu divu dienu norma, tu tik visu laiku bumsījies pa vēderu - laikam jau apnicis pie tā datora sēdēt! Lai nesāktu palikt dusmīgs, uzcienāju ar zemenēm - nē, nē, tās es šodien nepirku, jau laicīgi vakar nopirku, lai šodien nepalieku bez garduma :)

06.07.2016

Šodien brīvdiena jeb visu dienu pa māju. No vienas puses - urā, no otras puses - pamatīgi “izbesījos”. Trauku kalns sakrājies, tik sarežģīti viņus staipīt uz vannas istabu, tad atpakaļ, gribētos sakārtot māju, bet nav jau katrai lietai sava vietiņa, veļu varētu izgludināt, bet nav jau vērts, nav jau normāla skapja kur sabāzt .. un tā visu laiku uz riņķi. Kad tavs tētis atnāca mājās, tad laikam arī tev hormonu līmenis bija pacēlies nebijušos augstumos un pamatīgi izlādējāmies uz viņu, kā rezultātā viņš bija ne mazāk nešpetns un aizbrauca prom!

Gāju gulēt, bet tava mājiņa (puncis) palika tik ciets .. sadzēros magnijus, bet vēl sāpīte pievienojās .. ja tu nebūtu kārtīgi ( pat netipiski stipri! ) bumsījies man pa punci, es droši vien būtu totāli pārbijusies! Bet nu gājām siltā dušā, izdzērām magnija maksimumu un dzērām siltu tēju, līdz beidzot izdevās iemigt! Pamostoties jau tētis bija blakus gultā, un, lai gan sakašķējušies, tomēr mierīga sirds, ka visi esam blakus! No rīta tu vēl biji cietā kunkulī, bet vismaz sāpes vairs nekādas nebija :)

07.07.2016

Pēc strīda dienām ir tāda īpaša “garša” ( nu, vismaz brīdī, kad ir jau salīgts miers jeb rasts kompromiss, kā mūsdienās saka:) ). Droši vien šīs nav lietas, kas man jāstāsta savam mazulītim, bet gan jāgaida, kad paaugsies īstens vīrs :) Nezinu, es tiešām nezinu kā ir pareizi un kā jābūt, bet ja tev būs mammas pļāpīgums un mammas atmiņa - tad varu sākt jau stāstīt! Bet nu tas ko es gribēju pateikt - ka dienas pēc strīdu dienām ir ļoti saticīgas, vispār vairs nav saprotams par ko strīdējāmies un priekš kam tas vispār bija vajadzīgs! Mans vēlējums mūsu ģimenei - kaut mums būtu TIKAI tādi strīdi, kuri beidzas nākamajā dienā, padarot šo dienu par lieliski izdevušos :)

Man nedaudz iestājies tāds stāvoklis, kad nesaprotu kas ar mani notiek. Nekas nepatīk, visi cilvēki dara kaut kā ne tā, izskatās kaut kā ne tā, aizeju uz darbu - ja atnāk maz pacienti, tad slikti, ja atnāk visi, tad atkal slikti - nav laiks atpūsties :) Cerams, ka tas ir tāds šobrīdējs hormonu stāvoklis un jau nākamnedēļ tas aizgriezīsies citā virzienā, citādi jau pati sāku saprast, ka izklausos pēc ūpja kundzes :)

08.07.2016

Piektdiena ir klāt - jeb vēl viena diena tuvāk mūsu pavisam, pavisam atvaļinājumam :) Šodien tikšanās ar Lauru, kas arī bija ļoti interesanta, jo viņai 10 nedēļas vairāk kā man jeb teju teju 38.nedēļa, kurā būtu itin pieklājīgi dzemdēt :) Man ļoti interesēja viss, viss, ko viņa stāstīja, jo man tas viss vēl priekšā :) Kārtīgi noprasīju kādus ratus izvēlējās un kāpēc, kādu krēsliņu, kādu gultiņu utt, jo no visām ievācu ziņas un tad tādu optimālo variantu arī iegādāsimies tev :) Visas gudrībiņas pierakstīju uz salvetes un, protams, to salveti aizmirsu uz galda :) Biju cerējusi rīta pusi pavadīt stradiņos pie Ilzes uzņemšanā, bet viņa samainījusi dežūras un tā nu es paliku bešā :)

Pēc tikšanās ar Lauru braucu pie tēta palīgā viņam darbiņā:) Līdz pašam vakaram tur pavadījām un tāpat visu neizdarījām!

Ceļā mājup iebraucām Lido, kur man bija klāt pilnīgs izmisums, jo ēst gribējās bet negribējās neko no tā, kas tur ir :) Beigās paņēmu vistas sacepumu, kuru tāpat pusi atdevu Raitim, jo negaršoja :D