Vēstule mazulim

Sveiks, mans mazulīt, zinu, ka biju solijusies rakstīt Tev gandrīz katru nedēļu, bet nebija jau īsti ko stāstīt Tev. 

Pirmo reizi Tev rakstīju, kad biji 4./5. nedēļas vecs, bet tagad jau esi krietni paaudzies .. rit jau Tavas eksistences 16./17, nedēļa. Tikko pārlasiju pirmo vēstulīti un sapratu, cik ļoti viss izmainijās pēc tās vēstules.

Vai atceries, kad pirmo reizi bijām pie daktera? Tā bija viena no briesmīgākajām dienām manā mūžā.. Daktere mani pārbaudija un teica, ka ir jābrauc uz slimnīcu- kaut kas neesot kārtībā, izsauca ātros un pēc neilga brīža jau biju slimnīcā, Es raudot runāju ar Tevi un teicu, lai paliec puncī, ka es Tevi tik ļoti mīlu un negribu pazaudēt. Slimnīcā gan mani nomierināja un teica, ka viss ir labi, pat ļāva paklausīties Tavus sirdspukstus, kas bija visjaukākā skaņa pasaulē.. Tu savās 6./7. nedēļās parādīji - cik liela vēlme Tev ir dzīvot un ieraudzīt savus vecākus.

Pēc izrakstīšanās no slimnīcas viss vēl nebeidzās, sāku sajust nelabumus. Zini? Tos nemaz nevarēja nosaukt par "rīta" nelabumiem, tie bija "man ir slikti visu dienu" nelabumi.. Bet arī tie pārgāja un tagad viss ir diezgan labi, beidzies 1. trimestris un esam jau gandrīz pusceļā līdz Tevis ieraudzīšamai :) .

Visjaukākie mirkļi Tevi gaidot ir no rītiem, kad Tavs tētis iet uz darbu un ar Tevi parunājas.. Es vēl čuču, bet dzirdu, kā Tavs tētis pieliecas pie mana vēdera, sabučo un pasaka Tev, lai rūpējies par mani un nedari man pāri (ar to viņš domā- nemoki mammu, lai viņa šodien jūtas labi ;) ). Man liekas tik mīļi, ka arī Tavs tētis jau rūpējas par mums, visu laiku piezvana un pajautā, ko lai šodien garšīgu atnes no veikala, kā jūtamies un tamlīdzīgi. Gaidam Tevi tikai 16./17. nedēļu, bet Tu jau savai mammai esi licis ēst visdažādākās lietas- vienu brīdi ābolus, pat kilogramiem dienā, tad šokolādes pudiņus un vīnogas, sausās brokastu pārslas (bez piena- vienkārši tāpat), daudz ceptu kartupeļu un saldumu, interesanta Tev tā diēta.. Tev garšo lietas, ko parasti ēd Tavs tētis :)

Vēl kaut kas par ko ļoti  priecājos. Pirmā usg 11./12. nedēļā. Ieraudzīju Tevi un vienkārši nevarēju pārstāt smaidīt. Tu jau izskatijies pēc maza cilvēciņa.. lai gan pavisam maziņš- aptuveni 4.7 cm, TU jau kustējies pa manu vēderu un neļāvi sevi mērīt :)  Žēl gan, ka Tavs tētis nevarēja būt klāt, bet daktere uztaisija ļoti skaistu bildīti, kuru tagad turam mājās uz plauktiņa, kur tētis to katru dienu aplūko un saka, ka nākamreiz noteikti būs klāt... Nākamā usg būs 2. maijā.. tad arī visticamāk uzzināsim- būsi puisītis vai meitenīte.. Tētis, kā jau tētis- ir pārliecināts, ka būsi puika, bet man liekas pretēji, taču abi esam vienisprātis- netkarīgi no dzimuma, Tu būsi mums pats, pats mīļākais cilvēks uz pasaules- jau tagad esi :)

Tavi vecvecāki arī vairs nevar sagaidīt, kad beidzot Tevi ieraudzīs.. Maniem vecākiem Tu būsi pirmais mazbērns, viņi ir gatavi jau tagad iekārtot Tev bērnistabu savās mājās, lai, kad aizbrauksim pie viņiem ciemos Tu tur justos ērti.. Tava ome ada Tev zeķītes, zābaciņus un vēl šādus tādus apģērba gabalus, opis meklē vietu, kur iegādāties gultiņu. Es viņiem saku, lai nepārcenšas, mums Tevi vēl tik ilgi jāgaida- ko tad viņi darīs vasarā? :) Tava tēta vecākiem Tu jau būsi trešais mazbērns, Tev ir 2 brālēni, viņi vēl ir maziņi, bet Tev tie būs lielie brālēni, kas Tev mācīs "kā ir pareizi dzīvot :D ", arī Tava tēta vecāki Tevi ļoti gaida :)

Šoreiz vēstulīte sanāca diezgan haotiska, bet esmu kļuvusi nedaudz emocionālāka un tik daudz Tev gribēju pastāstīt, tāpēc, iespējams sanāca diezgan neloģiski..

Mīlu Tevi..

Mamma