Valdībā ziņos par grūtnieču mirstību

Veselības ministrija gatavo valdībai ziņojumu par mātes un bērna veselības stāvokli Latvijā. Pēdējo trīs gadu laikā Latvijā 20 sievietes nomirušas grūtniecības, dzemdību vai pēcdzemdību laikā.

Tas Eiropas valstij ir ļoti augsts un skaudrs rādītājs.

Mātes mirstības konfidencialitātes gadījumu analīzes rezultāti, uz kuriem pamatojoties tiek gatavots ziņojums valdībai, liecina, ka pusei no šīm sievietēm bija dažādas sociālās problēmas, un tas norāda uz ierobežotu veselības pakalpojumu pieejamību. Astoņas no 20 mirušajām sievietes nesaņēma pirmsdzemdību aprūpi.

Puse - neaprūpētas

Veselības ministrijas galvenā speciāliste ginekoloģijā un dzemdniecībā, Rīgas Dzemdību nama galvenā ārste Dace Rezeberga norāda, ka Latvijā katru gadu vairākas sievietes mirst no novēršamām grūtniecības un dzemdību komplikācijām. «Tāpēc ir jāuzdod jautājums, cik drošas sievietes var justies Latvijā, jo mātes un bērna mirstības rādītāji nav saistīti tikai un vienīgi ar veselības aprūpi. Šo nelabvēlīgo iznākumu veido daudzu apstākļu summa, kas noved pie problēmām, un tās ir citas dzīves jomas,» stāsta D. Rezeberga. Lai izpētītu, kāpēc Latvijā ir tik augsta mātes mirstība, jau vairākus gadus tiek veikts mātes mirstības konfidencialitātes gadījumu audits.

Laikā no 2013. līdz 2015. gadam Latvijā nomirušas 20 sievietes grūtniecības, dzemdību vai pēcdzemdību laikā. 11 no šīm sievietēm mirušas ar grūtniecību saistītu iemeslu dēļ. Auditā izpētīts, ka piecas sievietes mirušas asiņošanas dēļ, piecas - dziļo vēnu trombozes un tai sekojošas plaušu embolijas dēļ, bet vienas sievietes nāves iemesls bija hipertensīvie sarežģījumi. 45 procentos gadījumu grūtniecēm, kuras nomira, bija dažādas sistēmas saslimšanas - diabēts, gripa, HIV, audzējs, infarkts, aneirismas plīsums. Sīkāk to analizē eksperti, kuri gatavos situācijas aprakstu valdībai, taču pašlaik viens no secinājumiem ir tāds, ka sievietēm bija ierobežota reproduktīvās veselības pakalpojumu pieejamība, tas ir, viņas kaut kādu iemeslu dēļ nevērsās vai netika pie ārsta, kurš grūtniecības laikā vai pēc bērna piedzimšanas varētu laikus parūpēties un pat, ja sievietei ir kāda hroniska saslimšana, varētu palīdzēt iznēsāt mazuli ar mazāku risku. Astoņas no mirušajām sievietēm vispār nesaņēma nekādu pirmsdzemdību aprūpi. Auditā secināts, ka 11 no 20 mirušajām sievietēm bijušas dažādas sociālas problēmas. Iepriekš mediķi nav nolieguši, ka atsevišķos gadījumos problēma bijusi arī alkohola lietošana.

Ziņos valdībai

«Latvijā samazinās sieviešu skaits reproduktīvajā vecumā, taču tā ir mūsu vislielākā bagātība,» saka Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente Dace Matule, «un tad ir jautājums, kur skatās sabiedrība, ja kādam, šajā gadījumā sievietei, kura gaida bērnu, neklājas labi? Rūpes par sievieti ir rūpes par bērnu, un ģimenei, sabiedrībai un valstij - visiem kopā sadarbojoties, jādomā, kā varam uzlabot situāciju.»

Veselības ministrija sadarbībā ar ekspertiem gatavo ziņojumu, kurā būs ne tikai izklāstīta situācija ar mātes un bērna mirstību, bet arī iekļauti priekšlikumu, kā situāciju uzlabot. «Viena no Veselības ministrijas prioritātēm ir mātes un bērna veselība, tāpēc apkopojam pašlaik informāciju un valdībā ziņosim, kādi pasākumi jāveic, lai situācija uzlabotos,» saka Veselības ministrijas Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Antra Valdmane. Speciāliste pašreizējo situāciju vērtē vienā vārdā: neiepriecinoša.

Papildus priekšlikumiem par sabiedrības izglītošanu veselības jautājumos viens no priekšlikumiem ir veidot vecmāšu vai īpaši apmācītu māsu posteni pie ģimenes ārstiem, kuri rūpētos tieši par grūtniecēm, lai sievietes laikus saņemtu palīdzību, un pat gadījumos, ja viņas neiet pie ārsta, lai stātos uzskaitē, vecmāte varētu uzrunāt šīs sievietes, arī pārliecinoties par to, vai sievietei ir droši apstākļi un viss nepieciešamais, lai iznēsātu mazuli, piemēram, pilnvērtīga pārtika.

Ne vislabākā valsts sievietei

Pasaules Veselības organizācija sagatavojusi ziņojumu par sievietes labklājību un veselību Eiropā, izvērtējot situāciju 53 valstīs. Pēc vidējā dzīves ilguma Latvija ir tikai 33. vietā Eiropā, vienā līmenī ar Lietuvu, Ungāriju, Turciju, īsāks dzīves ilgums ir tādās valstīs kā Ukrainā, Baltkrievijā, Kazahstānā, Uzbekistanā un citās šī reģiona valstīs. Tiesa, salīdzinājumā ar 2010. gadu 2015. gadā dzīves ilgums manāmi pieaudzis. Arī paredzamais mūža ilgums Latvijas sievietēm ir vidēji par pieciem gadiem īsāks nekā citās Eiropas Savienības valstīs, izņemot Lietuvu, Bulgāriju un Rumāniju.

Arī saslimstības rādītājos ar sirds asinsvadu slimībām, psihiskām saslimšanām, diabētu un citām slimībām Latviju var vairāk pielīdzināt Kirgīzijai, Kazahstānai, Uzbekistānai, Moldovai, nevis attīstītajām Eiropas valstīm. Kā veselīgākās valstis ierindojas Šveice, Norvēģija, Izraēla, Zviedrija. Piemēram, karte ar sieviešu mirstības rādītājiem sirds išēmiskās slimības dēļ parāda, ka Latvija nosacīti labi uz visa Eiropas reģiona fona izskatās tikai tāpēc, ka Austrumeiropā, tas ir, Krievijā, Ukrainā un vēl vairākās pēcpadomju valstīs, situācija ir vēl sliktāka, taču Rietumeiropā un Baltijas valstīs visaugstākā mirstība ir Latvijā, Lietuvā, Ungārijā.

Latvija īpaši izceļas vienā rādītājā - mūsu valstī ir visvairāk (30 procenti) meiteņu 13 gadu vecumā, kas savu veselību novērtē kā sliktu. Tik augsta rādītāja nav pat ne tuvu kādai citai valstij. No Eiropas Savienības valstīm Latvijā ir arī vieni no augstākajiem mātes mirstības rādītājiem (sliktāka situācija tiek vērtēta Rumānijā un Ungārijā), bet kopumā Eiropas reģionā visaugstākie rādītāji ir Kirgīzijā, Turkmenistānā, Tadžikistānā, Moldovā u.c.

Ne tikai veselība

Ziņojums ļauj nešaubīgi pateikt, ka sievietes veselība nav tikai veselības aprūpe, jo veselība un labklājība tiek vērtēta no dažādiem aspektiem un galarezultātā var atbildēt uz jautājumu - vai un kā sievietes ir apmierinātas ar dzīvi, Neatkarīgajai saka PVO Eiropas reģionālā biroja Seksuālās un reproduktīvās veselības programmas vadītāja Gunta Lazdāne. Tas ir labākas dzīves indekss, kurā apkopoti dati par veselību, izglītību, nodarbinātību, sociālo aizsardzību. «Esam vidus līmenī, un mums priekšā ir Somija, Dānija, Ungārija, Čehija, Zviedrija, Igaunija, Holande, Austrija, Lietuva,» ziņojuma datus analizē G. Lazdāne. Eksperte norāda: ir jomas, kur Latvijā ir labi rādītāji - izglītība, apmierinātība ar savu veselību (jā, rādītājs ir augsts, neraugoties uz sliktajiem reālās veselības rādītājiem), bet kritisks rādītājs - meiteņu veselības pašnovērtējums.

PVO eksperte uzsver, ka Latvija pareizi rīkojusies izveidojot šo konfidenciālo auditu, lai izanalizētu mātes mirstības rādītājus. Tagad konsekventi jāturpina darbs, lai sagatavotu ziņojumu, priekšlikumus. «Galvenais - lai tas viss nepaliktu uz papīra, jo tā ir mūsu lielākā problēma, mēs runājam konferencēs, aplaudējam paši sev par to, bet tas nereti paliek uz papīra. Nav nevienas institūcijas, kas sekotu, kā labas rekomendācijas tiek ieviestas dzīvē un vai maina rezultātus, vai maina situāciju,» uzsver G. Lazdāne. Latvijas pozitīvā iezīme ir labi apkopoti dati, bet cits jautājums, kā mēs izmantojam datus un vai tie palīdz uzlabot situāciju?

***

VIEDOKLIS

Gunta LAZDĀNE, PVO Eiropas reģionālā biroja Seksuālās un reproduktīvās veselības programmas vadītāja:

- Būtiski, lai rekomendācijas, kuras sagatavo profesionāļi, eksperti, tiktu ieviestas dzīvē. Tā ir mūsu lielākā problēma, ka runājam konferencēs, aplaudējam paši sev par to, bet tas nereti paliek uz papīra. Nav nevienas institūcijas, kas sekotu, kā labas rekomendācijas tiek ieviestas dzīvē un vai maina rezultātus, vai maina situāciju.

***

UZZIŅAI

Laikā no 2013. līdz 2015. gadam Latvijā nomirušas 20 sievietes grūtniecības, dzemdību vai pēcdzemdību laikā 11 no šīm sievietēm mirušas ar grūtniecību saistītu iemeslu dēļ.

5 mirušas asiņošanas dēļ.

5 dziļo vēnu trombozes/plaušu embolijas dēļ.

1 hipertensīvo sarežģījumu dēļ.

8 nesaņēma nekādu pirmsdzemdību aprūpi.

11 mirušajām sievietēm bija dažādas sociālas problēmas.

Avots: pēc prof. D. Rezebergas sniegtajiem datiem, NRA.lv