Labdien!
Jāsāk ar to, ka mana grūtniecība nebija plānota. Esmu ļoti priecīga, ka mazais pieteicās, jo, ja godīgi jāsaka, tad plānojot, es savos teju, teju 33 vēl nebūtu mamma!
Kāpēc?
BAILES NO PĀRMAIŅĀM DZĪVĒ
Tās mani pārņēma, kad ieraudzīju trīs grūtniecības testos blāvu otro strīpiņu. Pat pēc tiem, nespēju noticēt, ka tas notiek ar mani. Biju šokā. Pieteicos pie dakterītes....tad es ieraudzījo mazo punktiņu, kam pukstēja sirds...."TAS IR MANS MAZULIS". Beidzot sāku aptvert, kas ar mani notiek. Mums būs bērniņš. Un bailes pamazām izzuda! Dzīve mainījās, bet nebūt ne uz slikto pusi, tā bija mana dzīve, tikai tagad tā ir mazliet citāda, jo vairs neesmu tikai es, ESAM MĒS!
VĪRA MĪLESTĪBAS PILNĀ ATTIEKSME UN TUVINIEKU ATBALSTS
Satraucos, kāda būs topošā tēta rīcība. Kāpēc? Jo viņam jau ir bērniņš citās attiecībās, kas nebija izdevušās! Kopā mēs bijām mazliet ilgāk kā gadu.....tas bija par ātru, bet viņam nebija šaubu - precēsimies! Es jutos tik mīlēta un atbalstīta! Mani vecāki, vienkārši pārlaimīgi par gaidāmo ģimenes pieaugumu. Viņi ļoti mīl savu vienīgo mazdēliņu! Gan vīrs, gan mani un viņa vecāki mani atbalstīja, domāja par mani un rūpējās par mums. Vislielāko paldies es saku savam vīram un mammai!
TICĪBA UN MIERS
Es neesmu no tiek cilvēkiem, kas katru svētdienu iet uz baznīcu, bet, kad gaidīju Raineru, tad pēc katras vizītes pie dakterītes iegāju slimnīcā esošā kapellā, lai palūgtos un pateiktu paldies, ka ar mazo viss ir kārtībā!
Uzskatu, ka sievietei grūtniecības laikā ir jābūt mierīgai, lai mazā dzīvībiņa arī augtu mierīga. Es tāda biju, paldies apkārētjiem cilvēkiem par manu mieru!
CITAS LIETAS
Salds miegs, ērti apavi, svaigs gaiss.
No mazā punktiņa izauga cilvēciņš - mierīgs, mīlēts un laimīgs!
Jauku dienu vēlot,
Ilvija.
P. S. Titulfoto no interneta dzīlēm!