Droši vien daudzas topošās mammas domā par to, kādas būs dzemdības. Atceros, ka arī es, gaidot lielo puiku, baidījos, kā tas būs "dzemdēt", vai maz es to spēšu. Vai sievietes jau piedzimst par labām dzemdētājām, vai tieši otrādi, daba nav apveltījusi ar šīm spējām?
Šodien sanāca aprunāties ar jauno māmiņu, kura pirms mēneša pasaulē laida savu otro mazulīti. Jautājot par dzemdībām, viņa atbildēja:"Es neesmu dzemdētāja, arī šoreiz man nesanāca..." Tieši šie vārdi man lika aizdomāties, vai tiešam ir tā, ka mammas iedalās dzemdētājās un nedzemdētājās? Atceros, ka arī man negāja viegli, cīnījos 28stundas, līdz dēls bija man uz krūtīm. Gāja grūti, sajūtas, ka nekad to nepaveikšu, bet beigās izdevās. Vai biju slikta dzemdētāja? Nezinu, to laikam vairāk mācēs nokomentēt vecmāte, kura palīdzēja man šajā procesā. Es nejutos vainīga, ka man kaut kas dzemdību procesā nesanāca, vai nedarīju tā, kā teica vecmāte, taču šai mammai balsī varēja just rūgtumu, ka viņai nav sanācis, es gan domāju, ka viņai viss sanāca, jo mazais ir līdzās. Viņa teica:"Pirmo meitu man "izspieda", bet dēliņu beigās tomēr "ķeizaroja".
Esmu dzirdēju un lasījusi stāstus, kur personāls lamā jaunās mammas, ka neko neprot, kādēļ tad jādzemdē, ja nezina, kā to darīt, vai uzskata, ka nevar. Varbūt daudz kas ir atkarīgs tieši no personāla un man ir paveicies, ka visas trīs reizes tas ir bijis ļoti saprotošs, atbalstošs un nav licis justies nevarīgais, nemākulīgai un nav licis justies vainīgai, ka ir bijuši 2 ķeizargriezieni no 3 dzemdībām, jo pati netiku galā, vai dabīgās dzemdības bija bīstamas.
Ko Jūs, mamma, par šo tēmu domājat?
Mar_Mar
lauvinja
Elionore
Melānija