Vai darba devējs var norādīt, cik ilgu laiku nedrīkstu palikt stāvoklī?

Tas notika salīdzinoši nesen, kad mainīju darba vietu. Patiesībā, biju jau izturējusi garu atlasi, kurā galu galā es tiku izvēlēta kā uzvarētāja. Man jau tika izteikts piedāvājums, izstāstīti un aprakstīti visi labumi, pienākumi, jau bija parakstīts darba līgums. Un tad jaunā darba devēja mani uzaicināja uz neformālu sarunu. Interesanti, ne? Galvenais sarunas vēstījums – gribot ar mani kā cilvēku iepazīties ārpus biroja sienām. Vienkārši parunāties par dzīvi, ne tik daudz par darbu.

Ko es? Protams, ka piekritu. Devos noteiktajā dienā un noteiktajā laikā uz jaunās vadītājas izvēlēto kafejnīcu. Mielojos ar kruasānu un gaidīju savu jauno priekšnieci.

Sarunas tiešām bija neformālas – par hobijiem, par to, kā kopā strādāsim, cik forši viss būs, un tad – bladāc! Sekoja jautājums, kas noteikti bija galvenais iemesls jaunās vadītājas vēlmei mani satikt neformālā gaisotnē, jo par šāda jautājuma uzdošanu darba intervijas laikā es varētu sūdzēties valsts iestādēm. Ko man pavaicāja? Vai manos mērķos gadījumā neietilpst grūtniecība tuvāko divu gadu laikā? Tieši kā ar bomi pa galvu. Ko es atbildēju? Ka man jau ir viens bērns. Tas tā, starp citu, ja nu viņai šķistu, ka esmu pa dzīvi loderējoša karjeras lauvene. Minēto termiņu gan pie vadītājas nenostrādāju, taču tas ne tāpēc, ka es būtu palikusi stāvoklī pirms viņas noteiktā termiņa. Tas jau cits stāsts.

Jāteic, ka šādu jautājumu no potenciālā darba devēja esmu dzirdējusi vēl vienu reizi. Ar veselo saprātu saprotu, ka tas ir pavisam loģisks jautājums, jo kurš gan vēlas ieguldīt darbiniekā, kurš pēc gada vai ātrāk paceļ cepuri un dodas dekrētā. Taču sajūta, mirklī, kad uzdod šo jautājumu, ir tik dīvaina. Gandrīz vai šķiet, ka nākamreiz kādā intervijā potenciālais boss turpat uz vietas lūgs uztaisīt grūtniecības testu.

Vai arī Tu no potenciālajiem darba devējiem esi saskārusies ar līdzīgiem jautājumiem?