Uzvarēta grūtā cīņa par krūts pienu! Tagad baudām saldas piena upes

Pastāstīšu kā es uzvarēju cīņu par pienu un galvenokārt jau pārkāpu pāri savai komforta zonai.

Jau grūtniecības laikā es zināju, ka vēlos dot savam mazajam to labāko no sevis, respektīvi, pienu. Šajā gaidību periodā es izglītojos visās iespējamās tēmas, lai maksimāli atvieglotu pēcdzemdību periodu, laiku, kad būs jāiegrimst mājas solī. Draudzene, kurai pašai ir bērniņš, ieteica apmeklēt kādas lekcijas par krūts ēdināšanu, jo tas viss nav tik vienkārši kā sākumā varetu šķist-pieliec mazo pie krūts un viss!

Tātad parunāšu par negatīvo un visām tām grūtībām ar kurām esmu saskārusies šajā jautājumā:

1. Zīšana 24/7. Kad Elizabete piedzima, viņa vēlējās zīst, zīst un vēlreiz zīst manu krūti. Bet ko es gribēju? Pabarot meitiņu, un tad darīt ko citu, piemēram, pagulēt, atpūsties pēc dzemdībām. Kāds bija mūsu kompromiss? Nekāds! Viņa raudāja, es non stopā auklējos ar meitu pirmās divas dienas (jā-negulēju 2 diennaktis) , jo krūtīs nebija ko īsti ēst. Varēja tik pāris lāsītes izspiest. Māsiņas ieteiktais knupis mums nelīdzēja, jo to neņēma. Beidzās šī mana negulēšanas epopeja ar to, ka māsiņa iedeva piena maisijumu, un meitiņa momentā aizmiga pēc ēšanas. Mana reakcija sākumā bija atvieglojums, jo varēju beidzot pagulēt pāris stundiņas, bet pēc tam, kad spēki jau bija atgūti, aizdomājos par to, vai tik nesanāks bērnu barot ar piena maisijumu jau no pirmajām dzīves dienām...

2. Psihaloģiskais spiediens. Tam arī es esmu izgājusi cauri, kad mamma bez maz vai pārmetoši saka:"Tik maziņa, un jau maisijumu ēda? Es negribu, lai mazmeitiņa ēd maisijumu! Baro tak ar krūti!" Neiedziļināšos maisijumu lietās, jo saprotu, ka tas ir labs risinājums situācijā, ja cīņa par pienu ir zaudēta.

3. Sāpošie krūts gali. Tie bija mani sabiedrotie kopš meitiņa piedzima. Pēc katras ēdienreizes smērēju krūtis ar bepanthen krēmu. Kaut kā jau sadzija, bet sākumā nenormāli sāpēja. Katra barošanas reize, kas ilga ap 40min., bija mokoša. Biju nelaimīga, jo sāpēja.

4. Traumas. Elizabetei jau 3 mēnešu vecumā bija 2 zobi. izšķīlušies.Un mammai sākās pirmās traumas-sakosti krūts gali līdz asinīm. Te atkal līdzēja bepanthen krēms un krūštura ielikņi, jo tad krūts gals tik ļoti neberzējas pret krūšturi. Mans risinājums-nepieļaut situāciju, kad bērns ir izbadējies vai satrakojies pēc pupa, jo savādāk kā kamps, tā kamps, ka nu tikai!

5. Slimība mātei. Kad slimoju ar rota vīrusu, krūtis bija pasausas, bet tāpat bērnu liku pie krūts. Varat iedomāties tās mokas-vemšana, caureja, temperatūra, drebuļi, un vēl bērns jābaro! Piens 2., 3. dienā atjaunojās, t.i atkal man bija piena kannas, pēc tam, kad biju atsākusi ēst un dzert. Meita nesaslima, jo pirms barošanas rota vīrusa un vispār ļoti svarīgi ir rokas mazgāt. Tā diemžēl es pārslimoju 2 reizes sezonas laikā šo vīrusu,jo acīmredzot pēc dzemdībām man ir novājināta imūnsistēma.

BET!!!!Šo visu grūtumu atsver pozitīvais, ko dod krūtsbarošana.Viennozīmīgi tas ir tā vērts, jo:

1. Varu paslinkot! Kad krūts ēdināšana ir iegājusies un diskomforts vairs nav, varu apgalvot, ka tas ir tik ērti-izvelc pupu. Lūdzu! Ēd! Man nav jāiet uz virtuvi, jāsilda ūdens, jāber pudelē maisijums, jādomā vai pudeles temperatūra ir atbilstoša(vai nav pa karstu vai aukstu), pilinot sev uz rokas piena maisijumu. Un ko pa to laiku dara bērns(ja nav tētis vai aukle, kas pagatavo)-raud, jo ir nepacietīgs un grib ēst tagad un tulīt!

2. Labs mierinātājs! Mums ir kāds kreņķis uznācis, tad var pupu pamīļot, un visas nebūšanas aizmirstas!

3.Dziednieciskais pupiņš! Piemēram, iesnu laikā var iepilināt krūts pienu deguntiņā. Pietam, ja viņai kaut kas sāp, tad mierinājums tiek rasts pie krūts.

4.Emocionālais kontakts. Tas smaids un acu skatiens barošanas laikā, tā dūkšana  kaifā...manai dvēselei saldējums!

5. Vienmēr savs ēdiens līdz! Kad braucam izbraukumā, man nav jādomā ko ēdīs bērns, jo krūti jau mājā aizmirst nevar, pirms ēšanas tā nav cītīgi jāizmazgā, ēdiena temperatūra nav jāpielāgo utt.

Ir mīnusi, ir plusi! Bet tas jau ir visām lietām un procesiem. Ceru, ka mans raksts iedvesmos kaut nedaudz jaunās māmiņas pārvarēt grūtības un izcīnīt to krūts barošanu!