Uz bērēm ar punci: doties vai nedoties?

licesabine
licesabine 17. februāris 2017 09:39
633

Gribēju padalīties ar savām domām par grūtniecību un bērēm. Mums ir 24. nedēļas un tā nu sanāca, ka vakar bija jāapmeklē bēres. Pirms došanās uz tām, nebiju pārliecināta, vai man vispār vajadzētu turp doties. Tagad man ir cits viedoklis par to visu. Dzirdēju dažādus viedokļus, ka grūtniecei kapos vispār nav ko darīt, bet es tiem nepiekrītu. Kapos ir tie, kas mūs sargā, nevis tie, kas vēl ļaunu. Un es šajā pasākumā jutos droši. Tiešām jutu, kā mani mīļie mūs sargā. Brīžiem šķiet, ka kapos pat ir drošāk nekā jebkur citur. Tur mēs esam tuvāk saviem Eņģeļiem. 

foto: dreamstime.com

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Rude17 18. februāris 2017 19:25

Arī man ir kas līdzīgs. Saprotu ka jāiet uz kapiņiem, jo gluži neviens cits tos bez manis nekopj.. Bet atkal ir jautājums vai drīkst.. Esmu dzirdējusi māņticības no vecmāmiņām, kas raisa manī bailes..
Kaut gan skatos uz to visu skeptiski, bet ja nu tomēr?

Laurinshh 18. februāris 2017 13:19

Arī man bija jādodas uz bērēm,nomira omīte.Citi arī man teica,ka labāk nevajag iet tur,bet man pat prātā nebija doma neierasties tur,nebija jau svešs cilvēks man.Man gan vēl bija jāmēro gabaliņš līdz turienei,aptuveni 2h ceļā prom,taču viss bija ar mani kārtībā.Tolaik biju 4.gr mēnesī.Tagad audzinu meitiņu,kurai ir jau četri mēneši un mums viss ir labi.

ber4y 17. februāris 2017 17:18

Es 40 nedēļās gāju uz bērēm, bet mazliet vēlāk kā citi, ka tā cermonija bija beigusies, jo nomira man ļoti tuvs cilvēks, un zināju ka būs smagi.
Pa tādu soli izlēmu, jo biju jau itkā atvadīties no viņas, ka slimnīcā bija.
Daudzi man aizliedz iet uz slimnīcu, bet es darīju pa savam, un jutos labāk ka aizgāju

baibms 17. februāris 2017 13:08

Es nedevos. Vīrs aizgāja. Savukārt uz otrām bērēm, izteicu draudzenei līdzjūtību par tēva zaudējumu.
Centos maksimāli no nomācošām situācijām izvairīties.

Gaišmate 17. februāris 2017 11:18

Tas ir atkarīgs no pašas grūtnieces, jo ir tādi cilvēki, kas ļoti emocionāli un smagi pārdzīvo šīs lietas (nevar savākt sevi, nāk virsū raudāšanas lēkmes, drebuļi, ģībšana) Tapēc grūtniecei pašai jāizvērtē vai ļauties šīm emocijām, vai tomēr nedaudz pasargāt sevi un bērniņu, jo klātbūšana ir noteikti krietni grūtāk pārvarama nekā attālināta pieminēšana. Personīgais viedoklis.

Ievas_mamma 17. februāris 2017 11:00

Manuprāt, bēru apmeklēšana nebūt nav kas slikts. Nāve ir tik pat dabiska, kā dzemdības. Tā vienkārši notiek, un no tā nav jābēg.

Iveta - tereeze 17. februāris 2017 10:07

Es arī ar lielu punci esmu devusies uz bērēm. pirms tam bija pārdomas - varbūt neiet, ir dzirdēti visādi mīti utt. Bet par cik tā bija omīte, es aizgāju un viss bija labi, jāskatās pēc pašsajūtas.

lauvinja 17. februāris 2017 09:44

Nekad neesmu sapratu kāpēc grūtniecei nebūtu jāpiedalās bērēs, ja vien mirušais ir tuvs cilvēks. Kāpēc liegt iespēju atvadīties?
Īstenībā tas pats attiecas uz bērniem un viņu klātbūtni bērēs.

Bēres un miršana ir tik pat dabīga mūsu dzīves sastāvdaļa kā dzīvošana un piedzimšana.

FejuFeja 17. februāris 2017 09:43

Es arī grūtniecības laikā biju bērēs. Noteikti viss atkarīgs no tā, cik tuvs cilvēks nomiris. Ja tas ir viens no tuvākajiem ģimenes locekļiem, protams, būs grūti sevi turēt rokās.