24.04 10:50-17:00
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 3
Katra grūtniecība man ir bijusi citādāka gan sajūtu, gan pašsajūtu ziņā. Šoreiz ļoti negribas, lai tas viss ātrāk beigtos, lai ātrāk šis "punču laiks" beigtos, gribas to paildzināt un baudīt, jo, lai arī nosolījos, ka šoreiz baudīšu un atpūtīšos, pagaidām no šīs apņemšanās nekas nav sanācis - ir dažādi jauni projekti, jauni izaicinājumi, jauni pārbaudījumi, kas liedz to visu baudīt un ierauj ikdienas "ritenī". Šoreiz arī nezinām, kas ir gaidāms - puisītis, vai meitiņa, esam gaidījuši jau tik ilgi... tādēļ vīrs vēlas šo intrigu saglabāt līdz pat beigām, es viņu respektēšu un gaidīsim visi šo "brīnumu", pārsteigumu kopā līdz pat pēdējam. Esmu arī sarūpējusi dažas pirmās drēbītes, bet neitrālos toņos, lai tās derētu gan meitenītei, gan puisītim, lai arī ar iepriekšējiem bērniem visas lietas man bija sarūpētas ļoti laicīgi un vai nu rozā, vai zilas. Atceros, ka arī pašsajūta gaidot meitenes, man bija ļoti, ļoti "nekāda" - smaguma sajūta, tūska, migrēna, aizcietējumi, hemoroīdi, liekais svars, nogurums, krampji... Šoreiz ir pavisam kas cits, bet tas ir atkarīgs no mana emocionālā stāvokļa - ja stresoju un kreņķējos, veģetatīvā distonija un migrēna ir klāt. Svars līdz šim ir pieaudzis tikai par 2kg, skatīsimies, kas būs pēc nedēļas, kad iešu atkal vizītē pie savas jaukās dakterītes, iesoļojoties 3.trimestrī un oficiāli dodoties dekrēta atvaļinājumā, kad mēģināšu tomēr baudīt un gaidīt savu mazulīti ierodamies šajā pasaulē laikā, ne steidzoties.
Kādas iekšējās sajūtas par to, kas gaidāms? Man teica, ka puika un dzemdībās bija pārsteigums - meitenīte. Tikai pēc tam es sapratu, kāpēc man bija grūti ar bēbi puncī runāt, kā ar puisīti. Pieļauju, ka kaut kur dziļi zemapziņā un organisms tomēr signalizēja par patieso dzimumu. Lai jauks atlikušais gaidību laiks un daudz brīva laika atpūtai!