Trīs lietas...

Bērniņa gaidīšanas laiks ir tik īpašs!
Manā dzīvē dēliņa gaidīšanas laiks bija skaistākais, kas ar mani noticis. Es vēl tagad, kad dēliņam nosvinētajau otrā dzimšanas diena, atceros šo burvīgo laiku. Ir tik daudz lietu, kas man atgādina grūtniecības laiku: smaržas, vietas, lietas... Un, lai arī cik dīvaini varbūt kādam tas liktos, arī dzemdības es atceros kā skaistu un jauku notikumu, par spīti visām sāpītēm.
Tas ir tik skaisti - lolot sevī un laist pasaulē mazu, mīļu brīnumiņu!
Dēliņš ir mans pirmais bērniņš. Lai gan ļoti daudz grūtniecības laikā lasīju informāciju par gaidīšanas laiku, tomēr dažas kļūdas pieļāvu, vislielākā no tām: zināju, ka bērniņa gaidīšanas laikā nedrīkst nervozēt, un tomēr diemžēl stress bija manas grūtniecības neatņemama sastāvdaļa. Varbūt tādēļ mans dēļiņš ir tik emocionāls?
Es noteikti gribu vēlreiz vismaz vienu reizi piedzīvot šo skaisto laiku - nest zem sirds mazulīti un laist viņu pasaulē.

Salīdzinoši ar citām māmiņām mans vēderiņš bija neliels un auga mazos tempos un lielāks viņš kļuva vasarā, kad varēja nēsāt kleitas un tunikas. Tāpēc apgērbs nebija galvenais, lai justos ērti un labi, bet nedaudz pastāstīšu par savu apģērba izvēli. Varbūt kādai noder. Manuprāt tikai tāpēc ka mans ķermenis mainās, man nav steigšus jāpārveido visa garderobe. Kad gaidīju dēliņu, es ģērbos ikdienas drēbēs - džinsi, krekliņš, jaka. Mans moto bija - Esi tāda, kāda esi un ne ar ko nepārspīlē. Vasarā, kad bija jādodas uz māsas izlaidumu, es jau biju piektajā mēnesī un nevarēju saprast ko, lai velk - gribējās skaistu kleitu un gribēju, lai manu punci redz, bet mani māca šaubas - vai maz tā drīkst, izr;ad;it savu vēderu. Bet vīrs mani pārliecināja un teica: ''Parādi, ka jūties labi un esi laimīga, ietērpjot savu augošo brīnumu skaistā tērpā''. Vīra māsa man bija atdevusi savas grūtnieču bikses, bet es tā arī viņas neuzvilku, jo pārsvarā staigāju legingos un tunikās. Izbaudi savu gaidību laiku kā vien vari, un atceries, ka tu pucē ne vien sevi, bet arī savu vēl nedzimušo bērniņu.

Trīs galvenās lietas, kas padarīja manu grūtniecību par vissfantastiskāko posmu manā dzīvē:

• man ir ļoti paveicies ar vīriņu. Vīriņš mani burtiski nēsāja uz rokām, kopīgi pavadījām ik minūti. Viņš sniedza masāžas, gādāja augļus, mēs pat kopā devāmies pie ārsta un tas viss netika uzspiests no manas puses, viņš pats vēlējās būt klāt un piedalīties visā.
• atpūta un relaksācija. Man paveicās  ar to, ka pirmsdzemdību atvaļinājums sākās vasarā, kad varēju pilnu krūti baudīt savu mīļāko gadalaiku. Esmu dabas bērns un es dievinu laukus, rīta rasu, sauli un ūdeni. Šīs visas lietas kopā man sniedza fantastisku relaksāciju un es baudīju savu grūtniecību, guļot šūpuļtīklā, gozējoties saules staros un klausoties relaksējošo mūziku, kas kā ārsti saka nāk par labu arī bērnam. Tā bija viena no lietām, kas man bija ļoti svarīga. Nevaru iedomāties sevi grūtnieces lomā ziemā, kad apkārt valda pelēcīgums un depresija. Manuprāt, tad man arī piemestos šis drūmums un būtu ļoti grūti sasniegt to prieku, ko guvu vasarā.
• trešā lieta un pati svarīgākā - veselība. Es ļoti uztraucos par mazulīša veselību, jo pirms diviem gadiem man bija spontānais aborts un ļoti negribējās, lai atkal kas atgadītos un vēl negatīvā rezusa grupa mani satrauca. Bet paldies Dievam un vecākiem, kuri teica ka viss būs labi, visas analīzes bija labas un mazulis piedzima vesels kā rutks.
  

Katrai topošajai māmiņai vēlos ieteikt: ''Biežāk smaidi!'' Nereti esam pārāk drūmas un iegrimušas sevī, tāpēc aizliedzam daudzas pozitīvas emocijas. Ja apskatīsi sadzīviskās situācijas, kuras tevi sarūgtinājušas no malas, iespējams, atradīsi arī ko tādu, par ko pasmieties. Pozitīvas emocijas nāks par labu gan tavam mazulim, gan tev pašai. Ļaujies tām!