Topošās vecmāmiņas dienasgrāmata 17. nedēļa

Miers un harmonija ir tas, kas valda mūsmājās. Es gan laiku pa laikam noķeru skumju skatienu, bet mazā māmiņa turās un neizrāda, cik viņai skumji. Protams blakus esam mēs un viņas labi draugi, bet man noteikti nav jāstāsta, kā sāp sirsniņa, kad tu nēsā mazulīti un gribās, lai blakus ir mīļotais cilvēks.

Nekas, mēs ne to abas esam izturējušas. Mazai māsai vakar parādījām sonogrāfijas bildīti. Viņa savilka nopietnu sejas izteiksmi, grozīja bildīti uz vienu pusi uz otru. Kas tā par čūsku, viņa nesapratnē noteica. Kate tas ir mazuļa mugurkauliņs un lūk pirkstiņš, ko viņš tur mutītē. Tā būs mana bildīte. Nē Kate tā būs mana bildīte atbildēja māsa. Kate vēlreiz uzmanīgi apskatījās uz bildīti tad uz māsu un neko nesakot pārslēdzās uz savām rotaļlietām.

Ļoti ļoti jau gribās sajust pirmās kustības un man ar pārliecību vakar tika skaidrots, ka ir jau 17. nedēļa un viņai liekas, ka jūt jau pirmās kustības. Beidzot esam tikušas skaidrībā ar dzelzs preperātiem, izrakstītais speciālais grūtniecēm domātais preperāts alerģisku reakciju neizsauc. Augam, turpinam studijas un lēnām gatavojamies lielajiem notikumiem.

Es gan lēnām lieku kopā drēbītes un mantiņas priekš mazulīša, tas gan netiek teikts un rādīts mazajai māmiņai, bet tā kā viņa mums ir studente ar no tā izejošām sekām, gribu sagatavot visu mazuļa ienākšanai mūsu mājā, lai pēc iespējas viņa varētu izbaudīt mazuļa gaidības bez nevajadzīgiem stresiem un burzmas. Pēc jaunā gada svinībām sāksim remontu Kates jaunajā istabā, ir izdomāts, ko gribētos, tagad tikai jāparēķina un jāizdomā, ko kur var lētāk iegādāties un uz ko ietaupīt, jo uz marta beigām istaba, kur dzīvos mūsu jaunā māmiņa jāatbrīvo un jāsagatavo mazajam cilvēkam.