Topošās vecmāmiņas dienasgrāmata: gaidām 22.aprīli!

Pavasaris, Pavasaris, drīz būs klāt siltāks laiks un saulīte biežāk uzspīdēs. Mūsu laimīgais datums ir 22. aprīlis. Es gan visu laiku smejos, ka nebūs gan vērsītis, mans mazais mazdēliņš būs auniņš tāpat kā omīte. 

Smagā slimošana ir atkāpusies un  ne bez Jūs palīdzības, jo visas labās domas materializējas, par to es jau ne reizi vien esmu pārliecinājusies. Liels liels paldies. Plaušu karsonis atkāpās vēja spārniem, nedēļas laikā un nu mazā mammīte ir mājās un lēnām atgūst spēkus. Vakar devos paskatīties savu mazo puišuku, sonogrāfija bija ārpus kārtas, lai pārliecinātos, ka pēc slimošanas viņš jūtās labi. 

Tad nu tā esam starp 30/31 nedēļu, augam lieli, kājeles būs garas, kā jau puisim pienākās, un galu galā lielais brālis, kad dzima tika nosaukts par sienāzīti, tātad arī māsas pirmam dēliņam būs garas kājeles un perspektīvē 2.metri bez cepures. Mēs sveram 1600, tā kā jau labi apvēlušies. Vēl divi mēneši un mājā ienāks jauna dzīvībiņa.

Es tik ļoti gaidu šo brīdi un man liekas pilnīgi nesaprotami, kad lasu, ka vecvecāki nemaz neliekās ne zinis par saviem mazbērniem. Lai nu kā katram savas prioritātes. Es vienmēr esmu gribējusi daudz bērnus, tapēc esmu priecīga par savu meitiņu un vedekliņu, kas cīnās par savu mazulīti,kas ar pusgada starpību ieradīsies pie mums. 

Es esmu atradusi iekšēju mieru un man pašai ir pārliecība, ka viss būs kārtībā. Kad abas runājām, meitiņa atzinās, ka ir nedaudz bail un saprot, ka bērnam piedzims bērns. Es gan esmu pārliecināta, ka viņa būs pasakaina mamma savam mazulim. Skatos uz viņu un redzu sevi ,kad gaidīju savu pirmo mazuli, tās pašas domas, tie paši vārdi un tas vien liecina, ka viņa ar visu tiks galā, tāpat kā es kādreiz. Man ļoti pietrūka mammas, viņa fiziski bija man blakus, bet man pietrūka iespēju viņai pieglauzties un izrunāties.  Es gribu būt savai mazajai māmiņai atbalsts ne tikai pieskatot mazuli, bet arī visā citā, kas viņai būs nepieciešams, jo es viņu ļoti ļoti mīlu.